Bizantijas laika mozaīku, kurā attēlots teksts sengrieķu valodā, netālu no Jeruzalemes atrada arheologu komanda, kas grasījās ierīkot telefona kabeli vietā, kas kādreiz bijis antīks svētceļnieku hostelis.
Rokot telefona kabeli, atrod pārsteidzošu mozaīku ar uzrakstu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izdevums «Times of Israel» vēsta, ka Mozaīka neskarta zemē nogulējusi aptuveni 1500 gadus, kopš laika, kad Romas impērija piedzīvoja norietu un izveidojās Bizantijas impērija, kurā, mozaīkas rašanās laikā, valdīja imperators Justiniāns I.
«Šis atradums ir ārkārtīgi aizraujošs, jo negadās katru dienu atrast tik labi saglabājušās 1500 gadus vecas inskripcijas. Tas ir brīnums, ka šī inskripcija ir pārcietusi visu, kas tai gājis pāri,» komentēja Izraēlas arheologs Dāvids Gellmans.
Arheologiem bija vajadzīgas trīs dienas, lai pilnībā atklātu visu mozaīku un vairākas antīkā «hosteļa» atliekas, kā arī dažādas vāzes, māla lauskas un bizantiešu monētas.
Uzrakstu no sengrieķu valodas iztulkoja antīko valodu profesors Lejahs Di Segnis un tas vēstīja: «Vissvētāka mūsu imperatora Flāvija Justiniāna laikā, četrpadsmitajā indikcijā šo ēku uzcēla un nodibināja Konstantīns – Dieviem visdārgākais priesteris un abats.»
Profesors skaidro, ka inskripcija veikta, lai pieminētu ēkas radītāju un laiku, kad tā radīta. Četrpadsmitā indikcija (tautas skaitīšanas metode Romā) notika ap 550. vai 551. gadu mūsu ērā.
«Šis atradums mums ļauj labāk saprast, kādi bija Justiniāna I būvniecības projekti Jeruzalemes teritorijā,» piebilda Gellmans.