Krievijā atrasto seno cilvēku atlieku izpēte liecina, ka pat izteikti mazās kopienās radniecīgu indivīdu krustošanās nenotika. Acīmredzot, pirms 34 000 gadu mūsu senči apzinājās, ka incests nav laba doma, un meklēja seksa partnerus ārpus sava klana.
Incests atzīts par nevēlamu jau pirms 34 000 gadu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopenhāgenas universitātes zinātnieka Martina Sikoras (Martin Sikora) vadītajā pētījumā, kas publicēts žurnālā «Science», aplūkotas Sungiras apmetnē Krievijā atrastās cilvēku atliekas. Šajā vēlā paleolīta arheoloģiskajā objektā sastopami vieni no agrīnākajiem pierādījumiem par Homo sapiens Eiropā.
Četri tur atrastie vīriešu kārtas indivīdi dzīvoja laikā pirms 34 600 līdz 33 600 gadiem. Divi no viņiem bija bērni.
Pētījumā aplūkoti šo četru cilvēku genomi un ģenētiskā daudzveidība. Zinātniekiem par pārsteigumu atklājās, ka šie cilvēki nav saistīti viens ar otru, lai gan bija daļa no pavisam nelielas kopienas, kuru, visticamāk, veidoja aptuveni 25 cilvēki.
Cilvēki bija tikko ieradušies Eirāzijas rietumos un vēl nebija paspējuši izveidot lielās kopienas.
Izpētē tika secināts, ka tuvākās attiecības, kādās šie četri cilvēki varēja būt, ir otrās pakāpes brālēni. Tas nozīmē, ka pirmie cilvēki aktīvi meklējuši sev partnerus ārpus savām kopienām.
Iegūtie dati liecina, ka notika apzināta izvairīšanās no krustošanās, norādīja otrs pētījuma autors antropologs Eske Villerslevs (Eske Willerslev) no Kembridžas universitātes un Kopenhāgenas universitātes.
«Tas nozīmē, ka viņi bija izveidojuši sistēmu šim mērķim. Ja mazas mednieku un vācēju grupiņas sajauktos nejauši, mēs redzētu daudz lielākus pierādījumus par krustošanos nekā ir šeit,» norādīja Villerslevs.
Zinātnieki pieļauj, ka mazas ģimeņu grupiņas, visticamāk, bija savstarpēji saistītas ar plašākiem tīkliem, kas nodrošināja cilvēku apmaiņu, tādējādi saglabājot daudzveidību. Apmetnē atrastie artefakti, tostarp rotaslietas, apstiprina šo hipotēzi, vedinot domāt, ka viņi bija attīstījuši rituālus un noteikumus attiecībā uz cilvēku apmaiņu starp grupām. Iespējams, kaut ko attāli līdzīgu kāzām.
Vairums sabiedrību, ko veidoja primāti, kas nav Homo sapiens, veidojās ap viena dzimuma radiniekiem. Proti, viens dzimums palika uz vietas, kamēr otra dzimuma pārstāvi migrēja uz citām grupām, šādi samazinot krustošanos savā starpā. Kādā brīdī agrīnās cilvēku sabiedrībās mainīja savu pārošanās sistēmu, pārejot uz nelielām mednieku un vācēju kopienām, ko veidoja salīdzinoši liels skaits indivīdu, kas nebija radi savā starpā, skaidroja Kembridžas universitātes pētniece Marta Mirasona Lāra (Marta Mirazón Lahr).
Rezultāti, kas iegūti izpētē Sungiras apmetnē, liecina, ka vēlā paleolīta cilvēku grupas, ļoti iespējams, izmantoja attīstītas kultūra sistēmas, lai uzturētu ļoti mazus grupu izmērus, iekļaujot tās plašākā citu sociālo grupu tīklā, norāda pētniece.
Šī sociālā struktūra, iespējams, atstājusi ietekmi uz to, kā attīstījās sadarbība un apmaiņa ar informāciju. Ja tā, šie dzīves aspekti varēja ietekmēt tālāko cilvēku kultūras attīstību, un tādā gadījumā, tie ir nozīmīgi mūsu kā sugas attīstības izpratnē.