Izpētot milzīgu bruņurupuča fosiliju, kas 2005. gadā tika atrasta Jaunzēlandes pludmalē, zinātnieki atklājuši, ka tas nav nekāds bruņurupucis, bet gan ledusskapja izmēra pingvīns, kas uz Zemes dzīvojis pirms aptuveni 60 miljoniem gadu.
Pēc dinozauru izmiršanas uz Zemes dzīvojuši ledusskapja izmēra pingvīni
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature», jaunatklātās pingvīnu sugas pārstāvji varēja būt pat 1, 8 metrus gari un 100 kilogramus smagi. Pētnieki lēš, ka pingvīnu gigantisms dinozauru laikmetā attīstījās evolūcijas ceļā, īsi pēc tam, kad šie putni zaudēja savu spēju lidot.
Sākumā pētnieki bija pārliecināti, ka fosilija pieder milzīgam bruņurupucim, tomēr 2015. gadā uzsāktie pētījumi un analīzes atklāja, ka fosilijā ir arī pleca kaula nospiedums, tādējādi apliecinot, ka fosilija nevar piederēt bruņurupucim.
Turpmākie pētījumi pierādīja, ka fosilija pieder iepriekš nezināmas pingvīnu sugas pārstāvim, kas uz Zemes dzīvojis aptuveni 60 miljonus gadu senā pagātnē jeb 7 līdz 11 miljonus gadus pēc asteroīda ietriekšanās Zemē, kas iznīcināja uz sauszemes dzīvojošos dinozaurus.
Jauno sugu arheologi nodēvējuši par vēlā paleocēna epoha pingvīnu «Kumimanu biceae». Sugas vārds radies, iespaidojoties no Jaunzēlandes Maoru mitoloģijā zināmā briesmoņa «kumi».
Atklātās pingvīnu sugas pārstāvis bijis atšķirīgs no mūsdienu pingvīniem ne tikai ar savu lielo izmēru, bet arī ar atsevišķām ķermeņa daļām. Lai arī pētniekiem neizdevās atrast pingvīna galvaskausa fosiliju, tomēr no līdzīgām fosilijām ir zināms, ka pingvīniem bija garāki knābji, ko tie, visticamāk, izmantoja, lai caurdurtu zivis.
Pētnieki arī atklāja, ka Jaunzēlande pirms miljoniem gadu bija pingvīnu paradīze, proti, tur bija ārkārtīgi daudz zivju un trūka zīdītāju, kas varēja būt potenciālie pingvīnu ienaidnieki.