Gadsimtiem ilgi termins histērija tika plaši lietots kā diagnoze sievietēm, kuras cieta no dažādām psihiskām traumām. Sākotnēji tika uzskatīts, ka histērijas cēlonis saistīts ar to, ka sievietes dzemde ir izslīdējusi no tai paredzētās vietas ķermenī, bet vēlāk šo slimību centās sasaistīt ar seksuālo funkciju traucējumiem. Līdzeklis pret histēriju bija tikai viens – ārsta uzraudzībā veikta intīmo zonu masāža.
Kā vēsta «Vintage Everyday», 19. gadsimtā ārsts Žans Martins Karkots (Jean-Martin Charcot), zināms arī kā neiroloģijas tēvs, kļuva slavens, pateicoties histērijas pētījumiem un centieniem to saistīt ar epilepsiju.
19. gadsimta 70. gados viņš nolasīja vairākas lekcijas, uzskatāmi parādot sava pētījuma rezultātus, kurus ieguva, izpētot Parīzes Salpetriēras slimnīcas pacientes. Materiālu skaitā bija arī Pola Regnāra (Paul Regnard) fotogrāfijas ar atšķirīgu stadiju histērijas pacientēm.
Fotogrāfijas vēlāk tika apkopotas atsevišķā grāmatā «Iconographie photographique de la Salpêtrière».
