Jaunā pētījumā noskaidrots, ka glāze sarkanvīna pie vakariņām mūsdienās nozīmē pavisam ko citu nekā pirms 300 gadiem, proti, standarta vīna glāze, kas piepildīta ar vīnu, 18. gadsimtā būtu ekvivalenta teju septiņām vīna glāzēm.
Pētījums: Mūsdienās cilvēki dzer vairāk tāpēc, ka glāzes ir milzīgas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «BMJ», noskaidrots, ka 18. gadsimtā vienas standarta vīna glāzes ietilpība bija vien 66 mililitri, turpretī mūsdienās tā pieaugusi līdz 449 mililitriem.
«Pateicoties iepriekšējiem pētījumiem, ir zināms, ka lielāki ēdienu šķīvji nozīmē lielākas porcijas, kas rezultātā liek cilvēkiem ēst vairāk, pašiem to bieži nenojaušot,» komentēja profesore Terēza Marto (Theresa Marteau).
Kā skaidro profesore, tas pats vīna daudzums lielākā glāzē izskatās mazāks, liekot cilvēkam uzskatīt, ka viņš patiesībā izdzēris mazāk.
«Padomājiet, mēs gandrīz nekad neizdzeram pilnu glāzi vīna. Tas var novest pie vēl vienas glāzes pasūtīšanas, piemēram, restorānā,» piebilda Marto.
Marto ar kolēģiem izmērīja 411 vīna glāzes no Anglijas muzejiem, kas tika lietotas no 1700. gada līdz pat mūsdienām. Rezultātā atklājās, ka 300 gadu laikā norisinājusies lēna glāžu izmēru pieaugšana.
18. gadsimtā vīna glāžu izmērs bija diezgan stabils, stikla cenas samazinājās, bet vēlāk, jau 20. gadsimtā, vīna glāžu izmērs sāka strauji pieaugt, pateicoties vīna šķirņu dažādībai, kā arī tam, ka dažādas vīna glāzes ļauj bagātīgāk izbaudīt attiecīgās vīna šķirnes.
Tomēr liela nozīme ir arī bāru un restorānu īpašniekiem, kas atklāja, ka ar lielākiem glāžu izmēriem var palielināt savu peļņu, liekot klientiem izdzert vairāk.
«Regulas glāžu izmēros ir viens no veidiem, kā samazināt alkohola patēriņu cilvēku vidū,» pārliecināta bija Matro.