Jans Kjundžons - vienīgais zināmais karavīrs, kurš cīnījās trīs karojošajās pusēs

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Wikimedia Commons

Jans Kjundžons (Yang Kyoungjong) bija vienkāršs korejiešu karavīrs, kuram dzīve piespēlēja visai neapskaužamu likteni, proti, viņš bija spiests karot veselās trīs karojošajās pusēs.

Kā rakstīts izdevumā «Rare Historical Photos», nokļūstot japāņu gūstā, Janam nācās karot pret Padomju Savienības spēkiem, pēc nokļūšanas padomju gūstā viņš bija spiests karot pret vāciešiem, savukārt pēc tam, kad Janu sagūstīja vācieši, viņam nekas cits neatlika, kā aizstāvēt Normandiju, kur, protams, viņu beigās sagūstīja amerikāņi.

Nav daudz zināms par Jana dzīvi pirms Otrā pasaules kara. Viņš bija korejietis, kurš kara sākumā dzīvoja Japānas kontrolētā teritorijā un 1938. gadā 18 gadu vecumā tika piespiests karot Japānas armijā.

Kara laikā viņu sagūstīja Sarkanā armija un nosūtīja uz koncentrācijas nometni. Tā kā padomju armijai 1942. gadā trūka kareivju cīņā pret nacistiem, Jans kopā ar citiem ieslodzītajiem tika ieskaitīts Sarkanās armijas rindās.

Jans Kjundžons
Jans Kjundžons Foto: Wikimedia Commons

Sarkanajā armijā Jans nodienēja aptuveni gadu, kad viņu sagūstīja nacisti. Vāciešiem nebija īsti skaidrs, kā korejietis gadījies starp krievu armijas kareivjiem, tāpēc viņi, daudz nedomādami, Janu norīkoja aizstāvēt Trešā reiha intereses Francijā, kur visbeidzot viņu sagūstīja amerikāņi.

Amerikāņu leitnanta Roberta Brēvera (Robert Brewer) liecībā rakstīts, ka viņi sagūstīja četrus aziātus vācu uniformās. Lai arī amerikāņi domāja, ka visi šie četri kareivji ir japāņi, tomēr patiesībā trīs no viņiem bija no Turkestānas, bet Jans – no Korejas.

Tā kā Jans neprata nedz angļu nedz vācu valodu, viņš tika nosūtīts uz nometni Lielbritānijā, kur nodzīvoja līdz pat kara beigām.

Pēc kara beigām Jans nolēma neatgriezties mājās, bet gan emigrēt uz ASV, kur viņš mierīgi nodzīvoja līdz pat 1992. gadam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu