Mūsdienās dēvētā dzīvojamā istaba 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu lomu bēru rituālos, proti, tā bija pašsaprotama vieta, kur veikt pēdējo simbolisko atvadīšanos no nelaiķa.
19. gadsimtā dzīvojamā istaba patiesībā bija «mirstamā istaba»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts izdevumā «Vintag», pēc Pirmā pasaules kara nāve no cilvēku mājām lēnām «pārvācās» uz kapličām, tāpēc «mirstamā istaba», par laimi, pārtapa par visiem ierasto dzīvojamo istabu.
Pirms dzīvojamā istaba tika nodēvēta nāves vārdā, tā tika dēvēta par salonu (parlor). Angļu valodas vārds «parlor» cēlies no franču valodas vārda «parle», kas nozīmē «runāt». Šāds nosaukums istabai tika iedots tādēļ, ka šī telpa bija lielākoties paredzēta sarunām un viesībām.
Mirstības līmenim samazinoties, preses izdevums «Ladies Home Journal» ierosināja šo istabu pārdēvēt par dzīvojamo istabu.