Arheologi Sibīrijas dienvidos atraduši neskartas un sasalušas kapenes, kur, pēc arheologu domām, ir apglabāti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāju (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam) skitu dižciltīgie.
Sibīrijā atrastas neskartas dižciltīgo skitu kapenes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts Šveices Nacionālā zinātnes fonda (SNSF) mājaslapā, kapenes ir vairāk nekā 2800 gadus senas un ir lielākas par futbola laukumu. Iespējams, tās ir lielākās un senākās kapenes, kas atrastas šajā reģionā.
Skiti bija nomadi, kas lielākoties klejoja pa Eirāzijas centrālās daļas stepēm un līdzenumiem. Skiti bija drošsirdīgi un nežēlīgi karotāji. Sengrieķu vēsturnieks Hērodots rakstīja, ka pēc kaujas skiti no savu upuru skalpiem darināja apmetņus, bet no galvaskausiem – traukus.
Lai arī skiti bija klejotāji un celtnes būvēt nemēdza, tomēr tie atstāja plašus masu kapus, kas bija pārpildīti ar dārglietām, ieročiem, traukiem un citiem priekšmetiem. Ņemot vērā, ka liela daļa no šīm kapenēm ir izveidotas sasalušā augsnē, tās joprojām ir kā «sastingušas laikā».
Kopš 1970. gadiem arheologi Mongolijas teritorijā ir atraduši un joprojām pēta vairākus citus masu kapus, kas nodēvēti par «Sibīrijas karaļu ieleju».
«Eirāzijā šāda izmēra sasalušas kapenes ir atrastas pirmo reizi. Tiesa, tās ir pakļautas ievērojamām briesmām, ņemot vērā globālo sasilšanu, tāpēc tuvākajos gados mēs plānojam veikt nepieciešamās kapeņu saglabāšanas operācijas,» komentēja arheologs Džino Kaspārī (Gino Caspari).