Arheologi, iespējams, atklājuši vienu no pasaulē pirmajiem «krītiņiem», ko pirmatnējie cilvēki, lai izkrāsotu dzīvnieku zīmējumus, lietojuši pirms vismaz 10 tūkstošiem gadu.
Arheologi izpētījuši 10 tūkstošus gadu senu «krītiņu»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krāsojamais «krītiņš» ir sarkanīgi brūnā krāsā un tika atrasts jau 1980. gadā, tomēr zinātnieki līdz šim to vēl nebija izpētījuši. Kad arheologs Endijs Nīdhems (Andy Needham) uzzināja, ka šis artefakts vēl nav izpētīts, viņš saprata – tā ir lieliska iespēja atklāt kaut ko jaunu par to, ar ko mūsu senči nodarbojās attiecīgajā reģionā.
Nozīmīgais artefakts tika uziets Anglijā, apmetnē «Star Carr», kas atrodas netālu no Flikstonas ezera. Jau iepriekš šajā reģionā ir atrasti artefakti no vidējā akmens laikmeta jeb mezolīta, kas iesākās ap 10 000. gadu p.m.ē. un ilga līdz 6000. gadam p.m.ē. Līdzīgs minerāls tika atrasts arī 2008. gadā. Abi «krītiņi» ir veidoti no okera – dabiskās minerālkrāsas.
Lai arī abi atradumi ir ļoti nozīmīgi, tomēr arheologus vairāk ieinteresēja tieši 1980. gada atradums.
«Es biju ļoti pārsteigts, cik neliels un smalks ir šis māla gabaliņš. Tas ir tikai dažus centimetrus garš, bet ir skaidri redzams, ka to izgatavojuši un lietojuši vidējā akmens laikmeta cilvēki,» atklāja Nīdhems.
Zināms, ka okeru izmantoja arī kā «pretiedeguma krēmu» un līdzekli pret insektiem, tomēr šā gabala forma un nodilums liecina, ka tas visticamāk lietots kā krītiņš.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Journal of Archaeological Science», rakstīts, ka uz noasinātā minerāla gabala redzamas dziļas rievas, kas liecina par tā iespējamo krāsošanas funkciju. Šo hipotēzi atbalsta arī fakts, ka šajā reģionā iepriekš atrasti daudzi mākslas priekšmeti.