Pētnieki izanalizējuši 10 tūkstošus gadu senu skeletu un noskaidrojuši pārsteidzošu faktu – izrādās, ka pirmie briti bijuši melnādaini, ar tumšiem, viļņainiem matiem un, iespējams, zilām acīm, vēsta izdevums «Telegraph».
Arheologi noskaidrojuši, ka pirmie briti bija melnādainie (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pie interesantā atklājuma Dabas vēstures muzeja zinātnieki nonāca pēc tam, kad, izmantojot inovatīvas gēnu un sejas rekonstrukcijas tehnikas, izanalizēja 10 tūkstošus gadu senu skeletu. Jau iepriekš pētniekiem bija aizdomas, ka pirmie briti ir krietni vien tumšākas ādas krāsas, nekā uzskatīts pirms tam.
Revolucionārais atklājums tika veikts ne bez veiksmes klātbūtnes, jo pirms analīzes zinātnieki pavisam nejauši muzeja vērtīgākajā eksponātā, mezolīta ēras «Čedaras cilvēka» ausī uzgāja DNS paraugus.
Pēc tam zinātnieki salīdzināja atrastos DNS paraugus ar Čedaras modernajiem iedzīvotājiem, kuru atliekas tika atrastas kādā alā 1903. gadā, kā arī ar citām fosilijām no visas Eiropas. Rezultātā atklājās, ka pirmie briti pēc izskata bijuši līdzīgāki paleolīta ēras afrikāņiem, kas ir visu cilvēku pamatā.
Lielbritānijas pamatiedzīvotāji pārsvarā dzīvojuši teltīs, kas bija darinātas no dzīvnieku ādām, bet pārtikuši no, piemēram, briežiem, ko medījuši ar dzinējsuņiem, lokiem un bultām.
«Šis pētījums kārtējo reizi pierādīja, ka neko nevar uztvert kā pavisam noteiktu un skaidru. Jebkas, kas šķiet pavisam drošs, var beigās izrādīties pavisam pretējs,» komentēja Londonas universitātes pētnieks Joans Dīkmans (Yoan Dieckmann).
Jau iepriekš zinātnieki bija noskaidrojuši, ka tā saucamais «Čedaras cilvēks» bija aptuveni 1,60 metrus garš, ar labiem zobiem un nomiris apmēram 20 gadu vecumā. Tikai tagad, kad tika atrasts DNS paraugs, zinātniekiem izdevās noskaidrot arī tā ādas, matu un acu krāsu un rekonstruēt sejas vaibstus.