Franču rakstnieks, klasiķis Viktors Igo vislabāk zināms kā slavenā romāna «Nožēlojamie» un «Parīzes Dievmātes katedrāle» autors. Tomēr 1802. gada 26. februārī dzimušajam Igo arī reālā dzīve bija visai krāšņa. Viņš pat 15 gadus pavadīja trimdā savu politisko uzskatu dēļ. Tomēr tas vēl nav nekas, salīdzinot ar šiem pieciem mazāk zināmiem, bet pārsteidzošiem un dīvainiem faktiem par izcilā autora personību.
Igo vecāki, Leopolds un Sofija, kad rakstnieks 1801. gadā tika ieņemts, atradās kalnos, teju vienu kilometru virs jūras līmeņa lielā augstumā. Leopolds, armijas ģenerālis, tolaik kalnos cīnījās ar kontrabandistiem. Vēlāk Leopolds dēlam stāstīja, ka viņa dzīvei ir lemts būt unikālai, un viņam bija taisnība. Mūsdienās Igo ieņemšanas vietā atrodas akmens plāksne, uz kuras rakstīts, ka šajā vietā tika ieņemts Viktors Igo.
Jau pieaudzis Igo bieži cīnījās ar tā saucamo rakstnieka bloku. Lai izvairītos no prokrastinācijas, viņš saviem kalpotājiem lika savākt visas viņa drēbes un atstāt viņu vienu, pilnīgi kailu un netraucētu istabā. Igo apģērbs tika atdots tikai tad, kad viņš bija pabeidzis rakstīt dienas normu. Ja bija pārāk auksts, Igo sev atļāva apsegties ar segu.
Mīlas negausības apmāts, Igo esot kāzu naktī savu sievu Adeli izmīlējis deviņas reizes. Kad Adele tālākajos laulības gados nespējusi vīru apmierināt, viņš meties gulēt ar simtiem citu sieviešu. Pat vecums viņam nebija šķērslis, proti, 70 gadu vecumā viņš lenca 22 gadus jaunu meiteni, bet 80 gadu vecumā niekojās ar savu kalponi.
Igo kāre pēc seksa bija tik nevaldāma, ka savās mājās viņš pat izveidoja skatāmos caurumus sienās uz viesu guļamistabām, lai varētu novērot savus viesus nodarbojamies ar seksu.
Aptuveni 96 kilometrus no Saigonas pilsētas Vjetnamā atrodas templis, kas tiek uzskatīts par Cao Daisma mājvietu. Tā ir specifiska vjetnamiešu reliģija, kuras piekritēji apgalvo, ka Viktors Igo, Tomass Džefersons un Žanna d’Arka ir svētie, jo seansu laikā reliģijas sekotājiem esot izdevies ar šiem cilvēkiem izveidot kontaktu.
