No Goijas līdz Munkam: ģeniāli mākslinieki, kuru darbus iespaidoja garīgās kaites

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Wikimedia Commons

Gadsimtiem ilgi diskusija par to, vai un cik ļoti mākslinieku kreativitāti un sasniegumus ietekmē garīgās kaites, ir pastāvējusi cilvēku starpā. Pat sengrieķu filozofs Aristotelis reiz rakstīja: «Nav eksistējis dižens prāts bez vājprāta druskas.» Lai arī saikne starp garīgajām kaitēm un spēju būt kreatīvam bieži tiek noraidīta, taisnība, ka daži no pasaules dižākajiem māksliniekiem ir bijuši, maigi sakot, garīgi nestabili. Turklāt daudziem no tiem šie iekšējie dēmoni bija nozīmīgs dzinulis un iedvesmas avots, radot ģeniālus mākslas darbus. Lūk, pieci no tiem.

 
Foto: Wikimedia Commons

Fransisko Goija (1746 – 1828)

Spāņu gleznotājs un grafiķis Fransisko Goija ir viens no tiem māksliniekiem, kura darbos vājprāta, izmisuma un garīgas nenormālības iezīmes var saskatīt uzreiz. Viņa darbi lielākoties ir drūmi, baisi, šaušalām pilni un ārkārtīgi ietekmējoši. Mākslinieka darbus var iedalīt divos periodos: pirmajā ietilpst dažādi portreti, freskas un savā ziņā klasiski mākslas darbi, savukārt otrajā periodā, kuru no pirmā nošķir smaga slimība, ko piedzīvoja Goija, ietilpst dažādas kara un nāves ainas, vērojama pāreja uz aizvien tumšākām nokrāsām, vājprāta ainām un fantastiskām vīzijām. Goijas garīgā nestabilitāte tiek saistīta ar viņa kurlumu, kas iestājās 46 gadu vecumā, pēc kā viņš kļuva ārkārtīgi nesabiedrisks un paranoisks.

Foto: Wikimedia Commons
 
Foto: Wikimedia Commons

Vinsents van Gogs (1853-1890)

27 gadu vecumā nīderlandiešu gleznotājs Vinsents van Gogs savam brālim Teo vēstulē rakstīja: «Manas bažas ir par to, kā lai esmu lietderīgs šai pasaulē.» Turpmākos 10 gadus, šķiet, van Gogs aizvien vairāk pietuvojās atbildei uz šo eksistenciālo jautājumu. Tas notika caur mākslu. Diemžēl, neskatoties uz teju nenormālajām darbaspējām un kreativitāti šajā periodā, van Gogs turpināja ciest no bipolārajiem traucējumiem un depresijas.

Starp 1886. un 1888. gadu mākslinieks dzīvoja Parīzē. Šajā laikā viņš vēstulēs aprakstīja dažādas pēkšņu šausmu epizodes, apziņas zuduma brīžus, smaguma sajūtu pakrūtē un citas visai nepatīkamas kaites. Īpaši pēdējos divos savas dzīves gados van Gogs piedzīvoja spējus enerģijas uzplūdus un eiforiju, kas mijās ar dziļas melanholijas un depresijas mirkļiem. 1889. gadā van Gogs brīvprātīgi pieteicās psihiatriskajā slimnīcā, kur radīja veselu virkni ģeniālu mākslas darbu.

Tikai desmit nedēļas vēlāk 37 gadu vecumā mākslinieks izdarīja pašnāvību, aiz sevis atstājot milzīgu mantojumu un kļūstot par vienu no dižākajiem māksliniekiem vēsturē.

Foto: Wikimedia Commons
 
Foto: Wikimedia Commons

Pols Gogēns (1848 – 1903)

Pēc vairākiem pašnāvības mēģinājumiem franču mākslinieks Pols Gogēns aizbēga no urbānās dzīves uz Polinēziju, kur radīja vienus no saviem labākajiem mākslas darbiem. Lai arī šis solis Gogēna kreativitātei bija ļoti nozīmīgs, tomēr vajadzīgo mieru viņa prātam tas nesniedza. Gogēns turpināja ciest no sifilisa, alkoholisma un narkotiku atkarības. 1903. gadā 55 gadu vecumā viņš pēc morfija pārdozēšanas mira.

Foto: Wikimedia Commons
 
Foto: Wikimedia Commons

Edvards Munks (1863 – 1944)

Piekritīsiet, ka tādu mākslas darbu kā norvēģu gleznotāja un grafiķa «Kliedziens» var radīt tikai ar zināmu iekšējo dēmonu palīdzību. Un patiesi, Munks dienasgrāmatā bieži aprakstīja savu nerimstošo cīņu ar dažādām garīgām problēmām. Viņš aprakstīja savas pašnāvnieciskās domas, halucinācijas, fobijas un mentālas un fiziskas sāpes. Kādā dienasgrāmatas ierakstā viņš aprakstīja sajūtas, kuru rezultātā radās viņa «Kliedziens»:

«Es gāju pa ceļu kopā ar diviem draugiem. Tad sāka rietēt saule. Debesis pēkšņi pārvērtās par asinīm, un sajutu uzmācamies grūtsirdību. Es apstājos un, līdz nāvei noguris, atspiedos pret tilta margām. Virs zilganmelnā fjorda un pilsētas viļņodamies peldēja piloši mākoņi. Draugi aizgāja tālāk, bet es stāvēju pārbijies, ar atvērtu rētu savās krūtīs. Varens kliedziens pāršķēla gaisu.»

Foto: Wikimedia Commons
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu