Aptuveni 200 vai 300 tūkstošus gadu senos milzīgos akmens cirvjus, ko arheologi atrada Spānijas ziemeļrietumu daļā, iespējams, izmantoja maz izpētīta cilvēku senču suga upurēšanas nolūkos.
Spānijā atrasti 300 tūkstošus gadu seni gigantiski rokas cirvji
Kā vēstīts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Scientific Reports», darbarīku analīzes jau atklājušas, ka tie tika lietoti cietu materiālu sadalīšanai.
Pētnieki atklāj: lai arī šie cirvji ir divreiz lielāki par tiem cirvjiem, kas atrasti neandertāliešu apmetnēs, tomēr maz ticams, ka milzīgo cirvju lietotāji paši būtu bijuši lielāki par modernajiem cilvēkiem.
«Tas ir ļoti interesants laiks cilvēka evolūcijā. Šos darbarīkus varētu būt lietojuši tā saucamie arhaiskie «Homo sapiens» - kaut kas ļoti tuvs modernajiem cilvēkiem. Ir pierādījumi, ka šī suga un neandertālieši tajā laikā un reģionā pastāvēja līdzās,» komentēja pētnieks Kriss Lepre (Chris Lepre).
Šie cirvji ir darināti no simetriski skaldīta akmens. Šāda tehnika darbarīku izgatavošanā ir pirmā apzinātā un pārdomātā tehnika Eiropā. Tomēr, lai arī šī tehnika bija izplatīta visā Eiropā, tomēr atrastie darbarīki ir neredzēti lieli.
«Tas ir tikai viens pierādījums tam, ka šīs cilvēku sugas pārstāvji prata radīt lietas, kas bija domātas attiecīgam mērķim, un bija daudz saprātīgāki, nekā uzskatīts iepriekš,» piebilda Lepre.
Kopumā šajā teritorijā tika atrasti 3698 artefakti, no kuriem 101 artefakts bija 18 līdz 27 centimetrus garš. Salīdzinājumam jāpiebilst, ka lielākās daļas atrasto akmens cirvju garums ir 8 līdz 15 centimetri.
«Parasti tie cirvji, kas ir lielāki par parastajiem darbarīkiem, tika izmantoti ceremoniālos nolūkos, nevis lai raktu vai sagādātu un apstrādātu ēdienu. Šiem lielajiem cirvjiem, visticamāk, ir simboliska nozīme,» teica Lepre.