Trojas krišana: leģenda un fakti

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai arī daudzi no mums noteikti nav lasījuši Homēra «Īliadu» un Vergilija «Eneīdu», tomēr visiem vismaz leģendas un nostāstu līmenī ir kaut neliela nojausma, kas ir Troja un kā norisinājās reiz varenās pilsētas krišana. Tomēr ko par Troju vēsta fakti un cik tie ir atbilstīgi leģendai?

Troja jeb Īlija atradās mūsdienu Turcijas teritorijas rietumos – pavisam netālu no mūsdienu Turcijas pilsētas Gallipoli, pie Dardaneļu šauruma. Pilsētas ģeogrāfiskais novietojums bija ārkārtīgi nozīmīgs, lai varētu kontrolēt tirdzniecības ceļus Melnajā jūrā. Kā vēstīts Homēra eposā «Īliada», trojiešu princis Parids spartiešu valdniekam Menelājam atklāj, ka Troja kontrolē indiešu zīda un garšvielu tirdzniecību.

Zināms, ka vēlais bronzas laikmets ap 1300. līdz 1200. gadu pirms mūsu ēras bija varenu karaļvalstu laiks. Pilsētu centrā parasti atradās biezu mūru ieskauta valdnieka pils. Ekonomika un komercija balstījās uz dažādu vērtību apmaiņām starp pilsētvalstīm. Tirdzniecību un maiņas darījumus stingri kontrolēja valdnieki, un ziņas par privātajiem tirgotājiem praktiski nav pieejamas. Pilsētvalstis apmainījās ne tikai ar zīdu vai garšvielām, bet arī ar zeltu, sudrabu, varu, labību, amatnieku darinājumiem un vergiem.

Trojas pilsēta starp 1600. un 1200. gadu pirms mūsu ēras bija neliela, neatkarīga konfederācija Anatolijā, kas nemitīgi centās turēties pretī hetu (tautas, kas 18.-12. gs. p.m.ē. dzīvoja Mazāzijas centrālajā un austrumu daļā un Ziemeļsīrijā) uzbrukumiem, tomēr neveiksmīgi, jo drīz vien heti Troju ieņēma, un tā kļuva par tādu kā hetu impērijas vasaļvalsti.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Arheologi, veicot izrakumus Grieķijā un Turcijā, ir atklājuši neskaitāmus pierādījumus, ka tajā laikā valdošās politiskās un sabiedriskās sistēmas, kā arī konflikti varētu būt pamatā Homēra eposam. Politiskie līgumi, kas atklāti hetu valsts centrā Hatušā, apstiprina, ka vēlīnajā bronzas laikmetā netālu no Dardaneļiem eksistēja kāda spēcīga, nocietināta pilsēta ar nosaukumu Vilusa (Wilusa), kurā valdīja karalis Alaksandu (iespējams, Parids, kura otrs vārds, kā vēsta Homērs, bija Aleksandrs). Trojas teritorijā arheologi atklājuši arī skeletus, bultu uzgaļus un ievērojamas postažas paliekas, kas liecina par iespējamu karadarbību bronzas laikmeta beigās.

Bronzas laikmeta beigas un dzelzs laikmeta sākums bija pārmaiņu un juku pilns laiks Vidusjūras baseina reģionā. Pateicoties dzelzs apstrādes attīstībai, radās jaunas tehnoloģijas un ieroči. Tādas bagātas pilsētas kā Troja un Mikēnas tika iznīcinātas un pamestas.

Visi šie notikumi atstāja pamatīgu iespaidu uz grieķu mitoloģiju. Homēra eposi «Īliada» un «Odiseja», kuros vēstīts par Trojas karu un tās krišanu, ir izveidoti aptuveni 400 gadus pēc reālā notikumu norises laika.

Nu jau vairāk nekā gadsimtu arheologi cenšas izpētīt un apstiprināt Homēra aprakstītā Trojas kara reālo norisi. Homērs vēsta par konfliktu starp trojiešu princi Paridu un spartiešu valdnieku Menelāju, proti, Parids sāka dēku ar Menelāja sievu Helēnu, nolaupīja to un aizveda uz Troju. Rezultātā grieķi sapulcināja karaspēku, lai dotos karā pret Troju. Karš ilga desmit gadus, tomēr Homēra eposā «Īliada» aprakstītas vien kara pēdējās dažas nedēļas.

Tomēr citi avoti vēsta nedaudz savādāku stāstu, proti, grieķu pilsētvalstis tajā laikā veica vairākas militāras kampaņas Turcijas rietumos. Hetu avoti vēsta, ka grieķi veica dažādus reidus un masveidā nolaupīja cilvēkus, kurus vēlāk pārdeva verdzībā. Starp grieķiem un hetiem esot pat pastāvējis miera līgums attiecībā pret Troju.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Ņemot vērā Homēra eposus un hetu avotus, ir skaidrs, ka ap 1200. gadu pirms mūsu ēras šajā teritorijā tiešām noticis kaut kas ļoti nozīmīgs.

Arī Trojas pilsētas ģeogrāfiskais novietojums noteikti varēja būt viens no konflikta iemesliem. Ņemot vērā to, ka Troja atradās starp rietumiem un austrumiem, tur saplūda dažādas kultūras un bagātības. Mūsdienās Trojas teritorija ir ārkārtīgi nozīmīga vērtība arheologiem. Jau 150 gadus, kopš izrakumus tajā sāka Heinrihs Šlīmanis, tajā norisinās aktīva pētniecība.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu