Vecajā derībā ir rakstīts: «Dzer ūdeni pats no savas bedres, un lai tavas upes iztek no tevis paša akas!» Lai arī ir skaidrs, ka tas nozīmē, ka jābūt priecīgam par to, kas tev ir, un nav jāskatās uz to, kas ir kaimiņam, tomēr eksistē indivīdi un alternatīvās medicīnas piekritēju grupas, kas šo rindiņu interpretē visai dīvainā griezumā.
Kā vēsta izdevums «All That Is Interesting», kad britu naturālists Džons V. Ārmstrongs 1918. gadā Bībelē izlasīja šo rindiņu, ar «ūdeni» viņš saprata urīnu, bet ar «bedri» - urīnpūsli. Rezultātā radās urīnterapija jeb urīna dzeršana veselības stiprināšanas un sīku kaišu dziedēšanas nolūkos.
Ārmstrongs apgalvoja, ka, dzerot savu urīnu, iespējams dziedēt tādas kaites kā nelielas sāpes, zobu sāpes un ādas nobrāzumus. Ārmstrongs stāstīja, ka pats izārstējies no kādas slimības, tikai pateicoties urīnam un krāna ūdenim.
1944. gadā viņš apkopoja savas teorijas un publicēja grāmatu «The Water of Life: A treatise on urine therapy», kas kļuva par vadošo urīnterapijas manuāli. Neskatoties uz dīvaino un ne visai patīkamo terapiju, grāmata kļuva par bestselleru visā pasaulē, īpaši Indijā. Turklāt šis darbs pavēra ceļu daudziem nākamajiem pētījumiem un traktātiem, kas atbalstīja šo terapiju.
Šķiet, vispopulārākais tautas ticējums, kas atklāj urīnterapijas brīnumdarbus, ir tāds, ka pēc medūzas dzēliena uz ievainotās ķermeņa vietas jāurinē. Tomēr joprojām nepastāv zinātnisks pamatojums urīna dziedējošai ietekmei šādos gadījumos.
Patiesībā nepastāv neviens zinātnisks pierādījums, ka urīnterapija jebkādā veidā pozitīvi ietekmē cilvēka veselību, un kāpēc lai arī pastāvētu? Urīna sastāvā ir 96 procenti ūdens, bet pārējo veido dažādi proteīni, hormoni, skābes un sāļi, kas organismam kļuvuši lieki.
Ņemot vērā skābes un sāļus, ko satur urīns, tas var būt drīzāk kaitīgs cilvēka organismam. Tiesa, tas vēl nav spējis atturēt alternatīvās medicīnas piekritējus baudīt savu urīnu un sludināt tā brīnumainās dziedināšanas spējas.
Gadu laikā ir bijušas neskaitāmas debates par urīnterapijas nozīmi, tomēr zinātnieki joprojām uzskata, ka urīnu drīkst dzert tikai ekstrēmos apstākļos, kad cilvēkam nav pieejams ūdens.
Neskatoties uz to, urīnterapiju piekopj pat šķietami prātīgi cilvēki – Indijas premjerministrs, piemēram, paziņoja, ka urīns ir laba alternatīva tiem cilvēkiem, kuri nevar atļauties medikamentus, bet popdziedātāja Madonna reiz atklāja, ka urīns izdziedējis viņai sēnīšu slimību - atlēta pēdu.