Fosilizētas 520 miljonus gadu sena jūras plēsēja smadzenes, kuras zinātnieki uzgājuši Grenlandē, palīdz labāk saprast, kā norisinājusies smadzeņu evolūcija, novedot līdz tādam sarežģītam orgānam, kāds tas ir šodien.
Grenlandē atrastas antīka jūras briesmoņa smadzenes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature Communications», atrastās 15 smadzenes reiz piederējušas «Kerygmachela kierkegaardi» sugas radījumiem. Tas bija savāds, ovālas formas ūdens plēsējs, kam bija divi gari izaugumi uz galvas, 11 spuras katrā ķermeņa pusē un tieva aste. Lai arī šis radījums nav nekāds jaunums zinātniekiem, tomēr tā smadzenes ir atrastas pirmo reizi.
Dzīvnieka smadzenes bijušas līdz pat 25 centimetriem garas, un atšķirībā no cilvēka smadzenēm, kas ir sadalītas trīs segmentos, tām ir tikai viens segments. Tas nozīmē, ka tās bijušas mazāk sarežģītas nekā šā radījuma tuviem radiniekiem, piemēram, zirnekļiem, krabjiem un tauriņiem.
Viena segmenta smadzeņu atrašana ir ļoti nozīmīga ne tikai tāpēc, ka tās ir senākās smadzeņu fosilijas, kas vispār atrastas.
Līdz šim daudzi zinātnieki uzskatīja, ka mugurkaulnieku un posmkāju senčiem bija trīs segmentu smadzenes, tomēr šis atradums pierāda, ka tā gluži nav.
Neskatoties uz to smadzeņu vienkāršību, šie dzīvnieki spēja izdzīvot Kembrija sprādziena laikā, kas sākās pirms vairāk nekā 540 miljoniem gadu.