Kļuvusi par atraitni 21 gada vecumā, Filadelfijā dzīvojošā Marta Kostone (Martha Coston (1826-1904)), faktiski piespiedu kārtā izgudroja jūrniecībā izmantoto signālraķešu sistēmu, kas ne tikai pabaroja viņu un viņas bērnus, bet arī palīdzēja Ziemeļiem uzvarēt ASV Pilsoņu karā.
Ideju par pirotehnisku signalizēšanas sistēmu Kostone atrada sava mirušā vīra pierakstu kladēs. Viņa sistēma nedarbojās, taču Kostone bija pārliecināta, ka spētu trūkumus novērst, raksta lemelson.mit.edu (Massachusetts Institute of Technology).
Lielākā problēma bija radīt gaismas signālus, kas būtu pietiekami spoži un degtu pietiekami ilgi, lai palīdzētu saziņā starp kuģiem vai starp kuģiem un sauszemi lielā attālumā. Tai pašā laikā signalizēšanas sistēmai bija jābūt pietiekami ērtai, lai būtisku informāciju varētu iekodēt dažādās krāsās.
Pēc vairākus gadus ilga darba ar ķīmiķu komandu Kostone saprata, ka savu ieceru realizēšanai viņa iedvesmu varētu smelties pirotehnikas, uguņošanas jomā. Darba rezultāts bija «Pirotehnisku nakts signālu» sistēma, kas darbojās un saņēma patentu 1859.gadā.
Drīzumā ASV Jūras spēki iegādājās tiesības izmantot šo tehnoloģiju, kas izrādījās ļoti noderīga Pilsoņu kara laikā, kad palīdzēja uzvarēt kaujas un glābt daudzu nogremdētu kuģu apkalpes locekļu dzīvības.
Pēc signālraķešu tehnoloģijas uzlabošanas (1871.gadā Kostone patentēja pagriežamu aizdedzes sistēmu) Kostone savus produktus pārdeva ar kuģniecību saistītiem uzņēmumiem un jahtu klubiem visā pasaulē.
