Pēc tam, kad zinātnieki rekonstruējuši 28 tūkstošus gadu sena Homo sapiens seju, atklājies, ka tā bijusi noklāta ar audzējiem. Lielākais no tiem – uz pieres.
28 tūkstošus gadu sena cilvēka sejas rekonstrukcija atklāj baisu skatu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētnieki uzskata, ka audzēji uz šā vīrieša (Cro-Magnon 1) sejas bijuši labdabīgi un radušies ģenētiskas slimības neirofibromatozes dēļ.
Vīrieša skelets tika atrasts jau 1868. gadā Francijā un, lai atzīmētu 150. gadadienu kopš kaulu atrašanas, zinātnieki nolēma rekonstruēt tā seju.
Izdevumam «AFP» antropologs Filipe Šarlīrs (Philippe Charlie) teica: «Mums izdevās šim cilvēkam noteikt diagnozi – viņš cieta no neirofibromatozes.»
Neirofibromatoze ir slimība, kurai raksturīgi daudzi perifēro nervu labdabīgie audzēji — neirofibromas, ko veido nervu apvalku šūnas.
Pētījuma rezultāti ir publicēti zinātniskajā žurnālā «The Lancet».
«Audzējs bija bojājis pieri un kreiso auss kanālu. Tas uzskatāmi atklājās pēc tam, kad bijām rekonstruējuši vīrieša seju, balstoties uz patoloģiskajiem datiem,» piebilda Šarlīrs.
Vizuālajā rekonstrukcijā redzams, ka šā cilvēka seja ir noklāta ar dažāda izmēra audzējiem. Vislielākais no tiem atradies uz pieres.
«Audzēji tam bija gandrīz visur,» turpināja Šarlīrs.
Skeleta sīkāka izpēte arī atklāja, ka šis pirmatnējais cilvēks dzīvojis smagu dzīvi.