Jaunā pētījumā noskaidrots, ka aptuveni pirms 49 miljoniem gadu uz Zemes dzīvoja ķirzaka ar garu asti un veselām četrām acīm.
Pirms 49 miljoniem gadu uz Zemes mita ķirzaka ar četrām acīm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Current Biology», «visu redzošā» ķirzaka, kas nodēvēta pat «Saniwa ensidens», ir pirmais zināmais ar žokli apveltītais mugurkaulnieks, kuram ir četras acis.
Šīs antīkās ķirzakas trešā un ceturtā acs atradās galvas augšpusē un kalpoja gan orientācijas nolūkiem, gan lai uztvertu diennakts ciklu. Tiesa, par acīm tās dēvēt var nosacīti, jo drīzāk tās bija primitīvi gaismas sensori.
Tā kā šīs acis izvietotas vietā, kur mugurkaulniekiem atrodas epifīze jeb neliels gaismu uztverošs orgāns vai iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kura aktivitāte atkarīga no apgaismojuma, pētnieki cer labāk saprast to evolūcijas gaitu.
Gaismjutīgie orgāni jeb «trešās acis» biežāk atrastas zivīm un vardēm, kas ir mazāk sarežģīti organismi par ķirzakām.
«No vienas puses, tika uzskatīts, ka «trešā acs» dažādiem zīdītājiem un putniem ir vienkārši izzudusi, saglabājoties tikai sauszemes ķirzakām, savukārt no otras puses, pastāv šī teorija, ka «trešā acs» ķirzakām attīstījusies no cita orgāna, kas ir labi attīstījies, piemēram, nēģiem,» skaidroja pētījuma autors Kristers Smits (Krister Smit).
Jaunais gaismas uztveres orgāns, ko pētniekiem izdevies atklāt šai antīkajai ķirzakai, varētu beidzot kliedēt šo mistēriju.
«Atklājot šo četracaino ķirzaku, mēs varētu beidzot apstiprināt teoriju, ka «trešā acs» veidojas no atsevišķa orgāna un atšķiras no tā orgāna, kas ir citiem mugurkaulniekiem,» piebilda Smits.