20. gadsimta pirmajā pusē Austrālijā izcēlās buboņu mēra jeb melnās nāves epidēmija. Kad 1900. gadā mēris sasniedza Sidneju, pilsētā izcēlās panika, ko tikai uzkurināja zināšanas par šaušalīgās epidēmijas norisi un sekām viduslaikos. Lūk, neliels ieskats Sidnejas ielās un sadzīvē laikā, kad pa pilsētu siroja mēris.
Kā vēsta izdevums «Vintag.es», Austrālijas valdība bija pārliecināta, ka mēris valstī nokļuvis ar kādu tirdzniecības kuģi no Honkongas, kur buboņu mēris plosījās 1894. gadā.
Lai arī daudzi mediķi un zinātnieki uzskatīja un joprojām uzskata, ka mēra infekcija izplatījās, veselajiem cilvēkiem kontaktējoties ar slimajiem, tomēr jau tad eksistēja pierādījumi, ka mēri pārnēsā žurkas. Tieši tāpēc Austrālijā tika veiktas dažādas sanitārās kampaņas, piemēram, žurku iznīcināšanas pasākumi ostās.
Neskatoties uz šiem centieniem, buboņu mēris 1900. gada 19. janvārī sasniedza Sidneju. Pirmais mēra upuris bija 33 gadus vecais kurjers Arturs Peins (Arthur Paine), kura darba specifika, visticamāk, pakļāva viņu šaušalīgajai slimībai.