Dziļi Dienvidamerikas džungļos saviem upuriem reiz uzglūnēja milzīga čūska. Pilnīgi bez trokšņa tā pieslīdēja klāt kādai gigantiskai ķirzakai un ar vienu grābienu pārlauza tai kaklu. Nelaimīgā ķirzaka aizvēsturiskajos džungļos pirms aptuveni 60 miljoniem gadu droši vien pat nenojauta, ka tai uzbrukusi titānboa jeb 15 metrus gara čūska.
Aizvēsturisko čūsku sugu pārstāvji varēja izaugt pat 15 metrus gari, sasniedzot pat vairāk nekā tonnu lielu svaru. Savā platākajā vietā titānboa varēja būt pat metru plata, un cilvēku tā varēja aprīt vēsā mierā.
2011. gadā kādās Kolumbijas ogļu raktuvēs zinātnieki atklāja teju neskartu milzīgās čūskas galvaskausa fosiliju. Šī vieta reiz atradās zem jūras līmeņa; tur bija karsta un mitra vide – ideāla mājvieta žņaudzējčūskām.
Lai nodemonstrētu, cik patiesībā liela bija titānboa, 2012. gadā Ņujorkā tika atklāta čūskai veltīta izstāde, kurā čūska tika atveidota mielojamies ar krokodilu.
Neviena no mūsdienās eksistējošām čūskām nevarētu mēroties spēkos un izmēros ar šo milzīgo aizvēstures plēsēju. Lai arī tā ir žņaudzējčūska, tā, visticamāk, savu upuri nežņaudza līdz nāvei, bet nogalināja saplosot.
Pirms tika atklāta šī čūska, lielākā fosilija, kas atrasta, bija no desmit metrus garas čūskas, kas svēra aptuveni 453 kilogramus.
Mūsdienās lielākās čūskas gods pieder anakondai; tās ir vidēji piecus metrus garas un sver vairāk nekā 226 kilogramus.