Zinātnieki uzskata, ka cilvēku senču komunikācijā vienam ar otru ļoti liela nozīme bija uzacīm, proti, pirmatnējie cilvēki tās izmantoja, lai izrādītu dažādas emocijas un empātiju.
Cilvēku senčiem izdzīvot palīdzēja kustīgās uzacis
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature Ecology & Evolution», spēja emocijas izrādīt ar uzacu palīdzību pirmatnējiem cilvēkiem ļāva dibināt plašas sociālās saites, kas bija nepieciešamas izdzīvošanai ledus laikmetā.
Izteikta uzacu līnija bija dominances un agresijas zīme, kā arī ar tās palīdzību pirmatnējie cilvēki spēja izrādīt ļoti plašu emociju spektru.
«Ideja ir tāda, ka cilvēkam evolūcijas gaitā vienmēr ir bijis svarīgi izrādīt draudzīgas emocijas, lai labāk socializētos ar citiem. Atšķirībā no primātiem mēs sarkstam, kad ir kauns, vai raudam, kad esam noskumuši. Kā arī mēs joprojām spējam neverbāli, piemēram, ar uzacu palīdzību, izrādīt pārsteigumu, sašutumu, dusmas un citas emocijas. Uzacis ir atbilde uz jautājumu, kā pirmatnējie cilvēki varēja tik labi sadzīvot,» komentēja pētniece Penija Spikinsa (Penny Spikins).
Pētnieki ar šo pētījumu apstrīd iepriekšējo pieņēmumu, ka izvirzītas uzacis pirmatnējiem cilvēkiem bija nepieciešamas, lai aizsargātu galvaskausu gremošanas laikā.