10 svarīgi notikumi, kas noveda līdz Pirmā pasaules kara beigām

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Wikimedia Commons

Oficiāli Pirmais pasaules karš beidzās 1918. gada 11. novembrī. Lai arī bija virkne notikumu, kas veicināja kara beigšanos, tomēr dažu notikumu sekas neviens ar kara norietu nesaistīja pat līdz 1918. gadam. Tāpēc piedāvājam izdevuma «History Lists» sagatavotus desmit notikumus, kas mainīja Pirmā pasaules kara un visas pasaules vēstures gaitu.

 
Foto: Wikimedia Commons

Cimmermana telegramma (1917. gada janvāris)

1917. gada janvārī briti pārtvēra telegrammu, kurā vācu ārlietu ministrs Arturs Cimmermans savas valsts vēstniekam Mehiko izvirzīja priekšlikumu neitrālajai Meksikai iesaistīties karā pret ASV. Vācija solīja, ka šis solis palīdzēs Meksikai atgūt savas «zaudētās provinces» - Teksasu, Ņūmeksiku un Arizonu. Gan šī telegramma, gan ASV tirdzniecības kuģu nogrimšana zemūdeņu kara laikā lika ASV pieteikt karu Vācijai un likt pamatu kara beigām.

 
Foto: Wikimedia Commons

Zemūdeņu karš (1917. gada februāris)

Pirmo reizi sākt zemūdeņu karu ierosināja Vācija 1915. gadā, pasludinot ūdeņus apkārt britu salām par karadarbības zonu. Mērķis bija piespiest Lielbritāniju izstāties no kara bada dēļ, jo pa ūdensceļiem Lielbritānija saņēma lielu daļu pārtikas. Pēc pirmā uzbrukuma britu tirdzniecības kuģiem šīs aktivitātes tika pārtrauktas, jo neapmierinātību izrādīja ASV. Neskatoties uz to, 1917. gadā zemūdeņu karš tika atsākts, sākumā Lielbritānijai radot lielus zaudējumus. Tomēr vēlāk Lielbritānija ieviesa konvoju sistēmu, kas ievērojami samazināja vācu zemūdeņu izraisītos bojājumus.

 
Foto: Wikimedia Commons

Krievijas revolūcija (1917. gada marts)

Krievijas revolūcija 1917. gadā ļāva pie varas nonākt boļševiku partijai, kas gandrīz nekavējoties publiskoja savus miera piedāvājumus. Pēc īsa pamiera līguma parakstīšanas vācu okupācijā nonāca Ukraina, tomēr tā bija īsa vāciešu uzvara, jo tiem nepietika resursu, lai iekarotu visu Krievijas teritoriju.

 
Foto: Wikimedia Commons

Gripas epidēmija (1918. gada janvāris)

1918. gadā pasaulē arvien plašāk izplatījās gripas epidēmija, kas bija vainojama miljoniem cilvēku nāvē. Aktīvā cilvēku migrācija kara laikā ļāva gripai izplatīties pa visu pasauli. Šajā laikā inficējās aptuveni 500 miljoni, bet nomira no 50 līdz 100 miljoniem iepriekš pilnīgi veselu un spēcīgu cilvēku.

 
Foto: Wikimedia Commons

Pavasara ofensīva (1918. gada marts)

1918. gada martā sākās tā saucamā pavasara ofensīva, kuras laikā norisinājās virkne vācu armijas uzbrukumu Rietumu frontei. Vācieši centās sakaut ienaidniekus pirms ASV pilnīgas iesaistīšanās karā. Vāciešu uzbrukumos trūka konsekvences, proti, bieži tika mainīti uzbrukumu mērķi, ņemot vērā situāciju kaujaslaukā. Ofensīvas sākumā vācieši progresēja, tomēr vēlāk nespēja nodrošināt karaspēku Rietumu frontē ar visu nepieciešamo pietiekami efektīvi un ātri, tāpēc karaspēks panīka.

 
Foto: Wikimedia Commons

Austroungārijas armijas dumpis (1918. gada maijs)

Sociālo nemieru rezultātā Austroungārijā tās armiju satricināja vairākas asiņainas sacelšanās. Pirmajā dumpī iesaistījās grupa slovēņu; tiklīdz šis dumpis bija apspiests, izcēlās serbu, rutiešu un čehu sacelšanās. Iemesli, kas izraisīja sacelšanās, bija sarežģīti.

 
Foto: Wikimedia Commons

Simts dienu ofensīva (1918. gada augusts)

Simts dienu ofensīva bija virkne ilgstošu uzbrukumu, kas kalpoja kā sabiedroto atbilde vāciešu īstenotajai pavasara ofensīvai. 1918. gada augustā sabiedrotie ar ASV atbalstu sāka šos pretuzbrukumus, kuru tika atgūtas visas teritorijas, ko bija okupējusi Vācija. Vēlāk šī ofensīva sagrāva Hindenburga līniju – vietu, no kurienes vācieši sāka savus uzbrukumus.

 
Foto: Wikimedia Commons

Novembra revolūcija Vācijā (1918. gada novembris)

Vācu revolūcija bija civils konflikts Vācijā, kas beidzās ar impērijas kļūšanu par republiku. Vācijas ģenerāļi piespieda Vilhelmu II nodibināt konstitucionālo monarhiju un izraidīja viņu trimdā uz Nīderlandi.

 
Foto: Wikimedia Commons

Pamiera līgumi (1918. gada novembris)

Pamieru pirmā parakstīja Bulgārija 1918. gada 29. septembrī Salonikos. Savukārt Osmaņu impērija kapitulēja 30. oktobrī, parakstot Mudrosas pamieru. Līdz oktobra beigām neatkarības deklarācijas sagatavoja Budapešta, Prāga un Zagreba, bet novembrī Austrija un Ungārija, kas kļuva par divām atsevišķām valstīm. Visbeidzot 11. novembrī tika parakstīts miera līgums ar Vāciju. Oficiāli kaujas beidzās 1918. gada 11. novembrī plkst. 11:00.

 
Foto: Wikimedia Commons

Versaļas līgums (1919. gada jūnijs)

Pirmais pasaules karš beidzās sarežģītu diplomātisku dialogu zīmē. Visbeidzot 1919. gada 28. jūnijā Versaļā tika parakstīts līgums, kas noteica Vācijas nākotni. Vācija tika piespiesta samierināties ar teritoriju zaudējumiem, kā arī samaksāt kara reparācijas. Beigās Vācijai bija jāuzņemas pilna atbildība par Pirmo pasaules karu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu