Pieci interesanti fakti par imperatoru Jūliju Cēzaru

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Rex Features / Vida Press

Izcilais romiešu militārais līderis, politiķis un orators Gajs Jūlijs Cēzars ir viens no Senās Romas populārākajām personībām. Pasaules vēsturē iegājis gan ar saviem panākumiem uz Romas politiskās un militārās skatuves, gan «iekarojumiem» mīlas pasaulē, gan episko nāvi no sava drauga Marka Bruta rokas. Tomēr cik daudz mēs patiesībā zinām par šo izcilo cilvēku, kurš dzimis tieši 13. jūlijā?

 

Cēzars nepiedzima pēc ķeizargrieziena

Gajs Jūlijs Cēzars pasaulē nāca 100. gada 13. jūlijā p.m.ē. Neskatoties uz plaši izplatīto pieņēmumu, ka Cēzars piedzima pēc ķeizargrieziena, ir maz ticams, ka tā ir noticis.

Lai arī ķeizargrieziena procedūra Cēzara dzimšanas laikā jau eksistēja, tomēr lielākajā daļā gadījumu tā bija nāvējoša jaundzimušā mātei, tāpēc ķeizargrieziens gandrīz vienmēr tika veikts, ja māte dzemdību laikā jau bija mirusi vai tai nebija izredžu izdzīvot. Cēzara māte Aurēlija mira pusgadsimtu pēc dēla dzimšanas (54. gadā p.m.ē.).

Cēzara vārds, iespējams, cēlies no kāda tā priekšteča, kurš gan bija dzimis ar ķeizargrieziena palīdzību («caesus» latīņu valodā nozīmē «griezt»). Otra Cēzara vārda rašanās versija liecina, ka kādam no Cēzara dzimtas dibinātājiem ir bijušas viļņotas matu cirtas («caesaries» - gari, viļņoti mati).

 

Cēzaru nolaupīja pirāti

75. gadā p.m.ē. 25 gadus vecais Cēzars no Romas devās uz Rodas salu, lai pie Apolonija (izcils orators un Cicerona skolotājs) studētu oratormākslu. Pusceļā - pie Mazāzijas krastiem - Cēzara kuģi sagrāba pirāti, un viņš kļuva par ķīlnieku.

Kad pirāti nosauca izpirkuma summu, kādu vēlas saņemt par Cēzara dzīvību, Cēzars jutās aizskarts, jo summa viņam šķita pārāk maza.

Pirāti nekavējoties paaugstināja izpirkuma summu, un vēlāk Cēzars tika atbrīvots. Neilgi pēc tam Cēzars sapulcināja nelielu militāru floti, ar kuras palīdzību notvēra pirātus un izpildīja tiem nāvessodu.

 

Cēzara attiecības ar sievietēm bija sarežģītas

Savu pirmo sievu Kornēliju Cēzars apprecēja, būdams tikai 16 gadus jauns. Vēlāk, kad armijas ģenerālis Lūcijs Kornēlijs Sulla kļuva par Romas republikas diktatoru, viņš pavēlēja izpildīt nāvessodu visiem, kas tika uzskatīti par republikas ienaidniekiem. To skaitā bija arī Cēzara sievastēvs.

Sulla pavēlēja Cēzaram šķirties no sievas, bet Cēzars atteicās un uzsāka bēguļošanu, kuras laikā saslima ar malāriju. Neilgi pēc tam Cēzaru notvēra kāds Sullas rokaspuisis, kurš pieprasīja gandrīz visu Cēzaram piederošo naudu, lai nenodotu Cēzaru Sullam.

Beigās Cēzara draugi un radinieki pierunāja Sullu, atļaut Cēzaram atgriezties Romā pie sievas, un 76. gadā p.m.ē. viņiem piedzima meita Jūlija.

Divus gadus pēc Kornēlijas nāves 69. gadā p.m.ē. Cēzars apprecējās ar Sullas mazmeitu Pompeju, kura bija iesaistīta ikgadējā Romas sieviešu festivālā «Bona Dea». Festivāls bija paredzēts tikai sieviešu dzimuma apmeklētājiem, tomēr kāds jauns un dižciltīgs puisis, pārģērbies par sievieti, iekļuva festivālā un izraisīja pamatīgu skandālu.

Izplatījās baumas, ka Pompejai ir intīms sakars ar dižciltīgo puisi, tāpēc Cēzars nolēma no sievas šķirties, apgalvojot, ka viņa sievai jābūt tādai, kas neraisa baumas cilvēkos.

Savu trešo sievu Kalpurniju Cēzars apprecēja 59. gadā p.m.ē. Kalpurnija bija ārkārtīgi kautrīga jauna meitene un palika Cēzara sieva līdz pat viņa nāvei.

Nav noslēpums, ka Cēzaram bija arī vairākas mīļākās, to skaitā arī Ēģiptes ķēniņiene Kleopatra VII un Marka Bruta (Bruts piedalījās Cēzara nonāvēšanā 44. gadā p.m.ē) māte Servīlija.

 

Cēzaram un Kleopatrai bija dēls

48. gadā p.m.ē. Cēzars devās uz Ēģipti, lai sameklētu un nogalinātu vienu no viņa sāncenšiem - Romas ģenerāli Pompeju. Ēģiptē Cēzars satika Kleopatru, kura kopā ar savu jaunāko brāli un sabiedroto Ēģiptes ķēniņu Ptolemaju XIII bija ierauti pilsoņu karā.

Kleopatra, kura bija krietni jaunāka par Cēzaru, iemīlējās viņā, un ap 47. gadu p.m.ē. viņai piedzima dēls Ptolemajs Cēzars, kurš tiek uzskatīts par Cēzara dēlu. Ēģiptieši viņu bieži dēvēja par «Caesarion» jeb «mazo Cēzaru».

Pēc Cēzara nāves tika nogalināts arī Ēģiptes ķēniņš Ptolemajs XIV (Ptolemajs XIII mira 47. gadā p.m.ē.). tiek uzskatīts, ka Kleopatra noindēja Ptolemaju XIV, lai viņas dēls «mazais Cēzars» varētu kļūt par viņas līdzvaldnieku, kas arī notika, un «mazais Cēzars» kļuva par Ptolemaju XV.

Nav liecību, ka Cēzaram būtu bijuši vēl kādi bērni, izņemot dēlu un meitu Jūliju, kura mira dzemdībās 54. gadā p.m.ē.

 

Cēzars ir mūsdienu kalendāra «tēvs»

Pirms Cēzars nāca pie varas Romā, romieši izmantoja kalendāru, kas sastāvēja no 355 dienām. Šāda sistēma neatbilda reālajam saules gadam, tāpēc Romas amatpersonām katru gadu nācās pielikt kalendāram dažas dienas, lai saglabātu kalendāra dienu atbilstību attiecīgajai sezonai un varētu manipulēt ar termiņiem, kas bija noteikti katram ieņemtajam amatam.

Rezultātā radās pamatīgs juceklis, un neviens vairs īsti nesaprata, kura gada diena attiecīgajā brīdī ir.

Cēzars izgudroja jaunu kalendāru (Jūlija kalendārs), kas sastāvēja no 365 dienām un sakrita ar solāro ciklu. Lai izvairītos no laika nobīdes, Cēzars arī izgudroja «garo gadu», kad ik pēc četriem gadiem gadam ir nevis 365, bet 366 dienas.

16. gadsimtā Jūlija kalendārs tika nedaudz izmainīts un pārdēvēts par Gregora kalendāru, kas ir mūsdienās visplašāk lietotā kalendārā sistēma.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu