Tieši pirms 140 gadiem - 1877. gada 11. septembrī - dzimis bēdīgi slavenais komunistu revolucionārs, Viskrievijas Ārkārtējās komisijas jeb čekas dibinātājs un pirmais tās vadītājs Felikss Dzeržinskis.
Čekas dibinātājam un vadītājam «Dzelzs Feliksam» - 140
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzeržinskis, tautā saukts arī par «Dzelzs Feliksu», piedzima 1877. gadā mūsdienu Baltkrievijā, poļu šļahtiču ģimenē.
Dzeržinska tēvs Edmunds Rufins Dzeržinskis bija ģimnāzijas skolotājs un savam dēlam nodrošināja izcilu izglītību. Rezultātā Dzeržinskis brīvi pārvaldīja trīs valodas, neskaitot dzimto, un skolas laikā kļuva izteikti reliģiozs. Divus mēnešus pirms skolas beigšanas Dzeržinskis no tās tika izslēgts, jo tika apsūdzēts par revolucionāru darbību.
1897. gadā Dzeržinskis tika arestēts par to, ka organizēja kurpju fabrikas strādnieku streiku, kā arī iespieda un izplatīja nelegālus marksisma propagandas materiālus.
Policijas ziņojumā tika minēts, ka Dzeržinskis nākotnē var kļūt par ārkārtīgi bīstamu oponentu, tāpēc viņam tika piespriests gads cietumā. Tomēr tas Dzeržinski neiespaidoja, un pēc soda termiņa izciešanas viņš atkal iesaistījās revolucionārās aktivitātēs, līdz tika atkal notverts un izsūtīts uz Sibīriju.
Vēlāk Dzeržinskis aizbēga uz Berlīni, bet pēc tam uz Šveici, kur uzturējās līdz 1905. gada revolūcijai Krievijā, kas viņā atkal uzjundīja pretošanās garu.
Starp 1906. un 1914. gadu Dzeržinskis tika arestēts vēl vairākas reizes, līdz 1917. gadā pievienojās Krievijas sociāldemokrātiskajai strādnieku (boļševiku) partijai un aktīvi piedalījās Oktobra revolūcijas plānošanā un realizēšanā.
1917. gada 20. decembrī Dzeržinskis kļuva par Viskrievijas Ārkārtējās komisijas cīņā pret kontrrevolūciju un sabotāžu (čekas) vadītāju.
Precīzi nav zināms, cik daudz cilvēku tika arestēti un iznīcināti pēc čekas pavēles, bet zināms, ka pilsoņu kara laikā čeka tā saucamo «sarkano teroru» vērsa pret visiem potenciālajiem, iedomātajiem vai patiesajiem režīma pretiniekiem. Plaši praktizētas tika cilvēku masveida nošaušanas bez tiesas, publiski nāvessodi, ķīlnieku sagrābšanas un citi procesi, kas bija paredzēti, lai iebaidītu mierīgos iedzīvotājus.
1929. gadā viens no čekas izveidotājiem minēja, ka pēc boļševiku revolūcijas tika nogalināti vismaz 50 tūkstoši cilvēku.
Dzeržinska vienīgais uzdevums nebija iekšējās drošības nodrošināšana, piemēram, viņš nodarbojās arī ar bērnunamu būvniecības organizēšanu Krievijā, kas sniedza pajumti bērniem, kuri, tieši pateicoties čekai, bija zaudējuši savus vecākus.
Dzeržinskis mira no infarkta 1926. gada 20. jūlijā.