Kā Viktorijas laikmeta joki ietekmēja mūsdienu humora izjūtu

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Mēdz sacīt, ka smiekli ir labākās zāles, un pētījumi liecina, ka smiešanās var palīdzēt stiprināt imunitāti, mazināt spriedzi un stresu. Īsumā - ir daudz labu iemeslu, lai gardi pasmietos.

Idejai par smieklu pozitīvo ietekmi uz veselību ir senas saknes, un, kā vēsta vietne «The Conversation», tā bija populāra arī Lielbritānijas karalienes Viktorijas valdīšanas laikā no 1837. gada līdz 1901. gadam.

Neskatoties uz daudzajiem stereotipiem par Viktorijas laikmeta puritānismu, tolaik plaši tika uzskatīts, ka smiekli ir būtisks faktors labas fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai.

1875. gadā publicētās grāmatas «Railway Book of Fun» (jo kuram gan nevajag lielāku jautrību vilcienā) ievadā paziņots, ka jautrība ir kristieša pienākums, un lasītājiem dots padoms izmantot visus pieņemamos līdzekļus, lai saglabātu garīgo jautrību, ja viņiem dārga veselība un labsajūta. Ievadā pat apgalvots, ka laba humora izjūta var palīdzēt atvairīt infekcijas slimības.

Tomēr ne visi viktoriāņi bija gatavi ļauties jautrībai. 1875. gadā kāds vīrs vārdā Džordžs Veizijs pieteica karu smiekliem. Savā grāmatā «The Philosophy of Laughter and Smiling» viņš apgalvoja, ka tikai «samaitātie, izlaidīgie un noziedznieki» nododas trokšņainai jautrībai.

Izvēršoties uz 166 lappusēm, Veizijs savā darbā centās zinātniski pierādīt, ka smiešanās ir idiotisks, vulgārs un neglīts paradums, kāds piemīt muļķiem. Viņš apgalvoja, ka smiekli izkropļo seju, un brīdināja, ka smiešanās «bieži beidzas letāli», jo tiek bloķēta gaisa piekļuve plaušām. Autors secināja, ka saprātīgi cilvēki nesmejas nekādos apstākļos.

Smejies un pieņemies svarā

Veizijs nebija vienīgais, kurš iestājās par nopietnu attieksmi pret dzīvi, taču jautrības apkarotāju centieni bija kā cīņa ar vējdzirnavām.

Pat Veizijs bija spiests atzīt, ka lielākais vairākums viņa laikabiedru augsti vērtē smiešanos un uzskata to par dzīves nepieciešamību.

18. gadsimtā un 19. gadsimtā bija populārs teiciens «laugh and grow fat» («smejies un pieņemies svarā»), kas tika uztverts kā pozitīva rekomendācija. Resnuma saistīšana ar veselību mūsdienās šķiet jocīga, taču 19. gadsimtā tas bija izplatīts viedoklis.

Pusdienojot joki bija būtiska sarunu daļa, un cilvēki, kas spēj labi pajokot, bija gaidīti viesi. Mazāk talantīgie jokdari varēja ņemt palīgā humoresku grāmatas un galda sarunu rokasgrāmatas, kas bija nopērkamas grāmatu stendos.

Mīlestība uz jokiem

Līdzīgi kā mūsdienās, laba humora izjūta tika uzskatīta par pievilcīgu īpašību arī meklējot partneri romantiskām attiecībām. Sludinājumos, kuros tika meklētas līgavas un līgavaiņi, bieži bija minēts, ka persona, kas vēlas precēties, ir jautra un mīl jokus.

Daži stiprā dzimuma pārstāvji pat izlikās, ka sarakstījuši jokus žurnālam «Punch», lai vairotu savu pievilcību.

Viktoriānisma laikmetā labākie humoristi Lielbritānijā un ASV spēja ar jokiem nopelnīt sev iztiku. Visspējīgākie no viņiem varēja uzrakstīt līdz simts jokiem dienā. Pēc tam viņi tos pārdeva tādiem žurnāliem kā «Punch» un «Fun», kas, Veizijam par šausmām, bija tautā iemīļoti.

Joki privātā atmosfērā

Kamēr vairums grāmatu aprobežojās ar cienījamu humoru, privātos pasākumos izskanēja daudz sulīgāki joki.

Kāds stāsts vēsta, ka vienā no «Punch» leģendārajām iknedēļas pusdienām politisko diskusiju par toreizējā premjerministra ierosināto reformu projektu pēkšņi pārtrauca žurnālists Šērlijs Bruks ar sekojošu joku:

Foto: Publicitātes foto

Rakstnieku Viljamu Meikpīsu Tekeriju dzirdētais pamatīgi sasmīdinājis un viņš turpinājis ar joku par paša problēmām ar urīnizvadkanāla sašaurinājumu.

Īsumā var teikt, ka lielākajai daļai viktoriāņu patika smieties, un, neskatoties uz Veizija un citu nopietnības aizstāvju pūliņiem, 19. gadsimta Lielbritānijā pastāvēja dzīvīga humora kultūra. Diemžēl līdz šim vēsturnieki to maz pētījuši.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu