Dīvainākie cilvēki vēsturē: Profesionālais pirdējs Žozefs Pujols

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānuzņēmums no video

20. gadsimta sākumā Parīze bija pārpildīta ar dažāda ranga un ģenialitātes māksliniekiem – Pablo Pikaso, Anrī Matiss, Ģertrūde Šteina, Marsels Prusts un daudzi citi atzīti rakstnieki, gleznotāji, mūziķi un skatuves mākslinieki. Viens no dīvainākajiem un unikālākajiem māksliniekiem, kas darbojās Parīzē, bija Žozefs Pujols, kurš sabiedrības neviltotu uzmanību ieguva, skaļi un melodiski izdalot vēdera gāzes jeb muzikāli piržot.

Kā vēsta izdevums "Mental Floss", Pujols piedzima 1857. gadā Marseļā un jau bērnībā, apmeklējot pludmali, atklāja, ka spēj kontrolēti «iesūkt» sev dibenā ūdeni un ar pamatīgu spēku to raidīt ārā. Puisēnam tas bija vērtīgs atklājums, jo kurš gan bērnībā nav vēlējies iegūt prasmi «šaut» ūdens strūklas ar dibenu vai mākslīgi izraisīt pirdienus.

Laika gaitā, izkopjot savu talantu, Žozefs iemanījās manipulēt ar pirdienu skaļumu un spēku, pārsteidzot un šokējot daudzus līdzcilvēkus. Tomēr, lai cik pretīgi tas neizklausītos, tas tā nemaz nebija, jo, ņemot vērā, ka tas bija tikai gaiss nevis gāzes, kas šāvās ārā no Pujola dibena, šie pirdieni nemaz nesmirdēja.

Atklājot arī to, ka gaisu no savas anālās atveres iespējams raidīt dažādās skaņas tonalitātēs, Pujols izveidoja veselus priekšnesumus un ātri vien kļuva populārs. Zem skatuves vārda «Le Petomane» («Pet» franču valodā nozīmē «pirdiens»), Pujols kļuva par slavenā Parīzes kabarē «Mūlenrūža» spilgtāko mākslinieku un pasaules turnejās pavadīja vairāk nekā divdesmit gadus.

Viņa priekšnesumi sastāvēja no dažādu dziesmu melodiju imitācijām un specifiskām skaņām, piemēram, auduma plīšanas skaņas imitācijas.

Pujolu drīz pamanīja slavenais izgudrotājs Tomass Edisons, kurš tajā laikā strādāja pie kādas ierīces pilnveidošanas, kas piešķirtu filmām skaņu un smaržu. 1900. gadā Edisons veica Pujola priekšnesuma audio un videoierakstu, tomēr ieraksta skaņu celiņš un iespējamā smarža ir pazuduši, lai arī videoieraksts joprojām ir saglabājies.

Skatuves dēļus Pujols atstāja pēc Pirmā pasaules kara, kad pārcēlās atpakaļ uz Marseļu un atvēra maiznīcu ķēdi.

Pateicoties tam, ka Pujola priekšnesums ir iemūžināts Edisona filmā, viņa talantu joprojām var apbrīnot visa pasaule. Turklāt 2011. gadā Pujols kļuva par mūzikla «The Fartiste» galveno tēmu.

Lai arī daudzi uzskata, ka piršanas māksla kopš Pujola nāves ir zudusi, tomēr arī mūsdienās pastāv mākslinieki, kas piekopj šo neparasto nodarbi. Piemēram, brits ar skatuves vārdu Misters Metāns uzskata, ka ir Pujola izkoptās piršanas tehnikas mantinieks.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu