V zīme, pliks dibens, dod pieci - dažu populāru žestu izcelsme

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: MellieRene4, CC BY-NC 2.0

Vairumam no mūsdienās lietotajiem žestiem ir sena vēsture un daudzi no tiem ir saistīti ar konkrētiem vēstures notikumiem. Britu vēsturnieks Roberts Hjūms (Robert Hume) aplūkojis sešus populārus žestus un to izcelšanos.

 

Rokasspiediens

Rokasspiediena vēsture ir sena un sniedzas vismaz līdz senajai Grieķijai. Pergamona muzejā Berlīnē izstādīts ar piekto gadsimtu pirms mūsu ēras datēts kapakmens, kurā attēloti divi karavīri, kuri paspiež viens otram roku.

Savukārt kolonnas pamatnē Akropoles muzejā Atēnās attēlotas sarokojamies grieķu dievietes Hēra un Atēna. Sarokojoties, nevis paklanoties, abas puses apliecināja, ka ir vienlīdzīgas un jūtas pietiekami komfortabli bez vajadzības nest līdzi ieročus.

Amsterdamas mērs un kāds leitnants redzami sarokojamies mākslinieka Bartolomeusa van der Helsta (Bartholomeus van der Helst) gleznā «The Celebration of the Peace of Münster, 18 June 1648», savukārt rokasspiedieni starp vīru un sievu redzami salīdzinoši daudzās 17. gadsimta gleznās, kurās atainoti precēti pāri. Arī laulību ceremonijā rokasspiediens nozīmēja svētu un legāli saistošu apņemšanos.

1993. gada 13. septembrī Baltā nama mauriņā toreizējais Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabins (Yitzhak Rabin) sarokojās ar toreizējo Palestīnas atbrīvošanas organizācijas (PAO) līderi Jasiru Arafatu (Yasser Arafat), parakstot Tuvo Austrumu vēsturē nozīmīgi Oslo miera līgumu.

Diemžēl zīmīgajam rokasspiedienam cerētais miers palestīniešu un izraēliešu starpā tā arī nesekoja.

 

Uz augšu pavērsts īkšķis

Plaši izplatīts uzskats, ka šis žests izmantots gladiatoru cīņās senajā Romā. Sakauta gladiatora liktenis bijis atkarīgs no skatītāju reakcijas. Uz augšu pacelti īkšķi nozīmējuši, ka viņa dzīvība tiks saudzēta, bet uz leju pavērsti vēstījuši nāvi. Taču vēsturisku liecību par šādu žestu nozīmi Kolizeja gladiatoru cīņās nav.

Visticamāk, tie skatītāji, kas vēlējās saudzēt sakautā gladiatora dzīvību, paslēpa savu īkšķi dūrē un parādīja to tad, ja vēlējās gladiatora nāvi. Tādējādi imperatoram nevajadzēja nogurdināt acis, mēģinot saprast, kurā virzienā vērsti vairums skatītāju īkšķu, secinājuši vēsturnieki.

 

Plika dibena rādīšana

Arī šī žesta izcelsme, iespējams, meklējama senajā Romā. Mūsu ēras 66. gadā vēsturnieks Jozefs Flāvijs (Flavius Josephus) vēroja ebreju svētceļniekus, kuru priekšā kāds romiešu karavīrs parādījis dibenu, šādi izrādot necieņu ebrejiem.

Holivudas aktiera Mela Gibsona (Mel Gibson) 1995. gadā režisētajā filmā «Braveheart» («Drošsirdis»), kas vēsta par cīņām 13. gadsimta Skotijā, simtiem skotu kaujas laukā parāda plikus dibenus angļu karavīriem. Taču vēsturiskās liecības vēsta, ka patiesībā tie bija angļi nevis skoti, kas mēdza kaitināt savus pretiniekus, rādot kailas pēcpuses.

Hronikas vēsta, ka kaujā pie Kresī, kas notika 1346. gadā, vairāki simti normandiešu karavīru parādījuši savas pēcpuses angļu strēlniekiem. Sīkāk šī epizode hronikā nav aprakstīta, vien piebilsts, ka daudzi par to samaksājuši augstu cenu.

ASV mūsdienās jūlija otrajā sestdienā Kalifornijā tiek organizēta pliku dibenu rādīšana garāmbraucošiem «Amtrak» vilcieniem un 2000. gada jūnijā Lielbritānijā kustība «Movement Against the Monarchy» noorganizēja pēcpušu demonstrēšanu pie Bakingemas pils.

 

V zīme jeb uzvaras zīme

Populārs ir mīts, ka V zīme radusies pirms aptuveni 600 gadiem kaujā pie Azenkūras, kad franči nocirtuši angļu strēlniekiem labās rokas rādītājpirkstu un vidējos pirkstus, lai viņi nevarētu šaut ar bultām. Tie, kuriem izdevies izvairīties no šādas brutalitātes, pēc tam kaitinājuši savus pretiniekus rādot tiem V zīmi kā apliecinājumu tam, ka joprojām spēj šaut ar bultām un cīnīties.

Tomēr ilustrētā psalmu grāmata «Luttrell Psalter», kas darināta 14. gadsimta Anglijā, un vēl citi avoti liecina, ka angļu loka uzvilkšanai bijuši nepieciešami nevis divi, bet visi trīs rokas galvenie pirksti.

Līdz ar to V žesta patiesā izcelsme paliek noslēpumā tīta.

 

Salutēšana

Saskaņā ar vienu teoriju salutēšana radās viduslaikos, kad karavīri nēsāja metāla ķiveres ar paceļamu un nolaižamu sejas aizsegu.

Taču salutēšana, kādu to pazīstam mūsdienās, radās 18. gadsimtā, kad grenadieru plakanās cepures nomainīja neērtās konusveida cepures. Tā kā tās galvā noturēja lente zem zoda, cepures nevarēja ātri noņemt sveicienam. Rezultātā grenadieri sāka sveicienā strauji piešaut roku cepurei, it kā grasītos to pacelt.

 

Dod pieci (high five)

Mūsdienās šis žests tiek izmantots, sasveicinoties vai paužot prieku par kaut ko.

Uz tā izgudrošanas godu pretendē divas ASV beisbola komandas - Losandželosas «Dodgers» un Lūivilas «Cardinals». Taču ļoti iespējams, ka tā izcelsme meklējama pavisam citur.

Lai kur arī slēpjas patiesība, šis žests līdzinās džeza laikmeta «low five» žestam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu