Kad franču rakstnieks Šarls Pero 1697. gadā popularizēja tautas pasaku «Pelnrušķīte», viņš sabiedrības apziņā iespieda ļaunās pamātes tēlu.
Zinātnieki kliedējuši mūžseno mītu par ļaunajām pamātēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cietsirdīga, lepna un augstprātīga – pamātes tika asociētas ar virkni negatīvu īpašību, un, kad brāļi Grimmi 150 gadus vēlāk piedāvāja paši savu pamātes versiju, otrās sievas ļaunais raksturs jau bija pamatīgi nostiprinājies.
Tomēr jaunā pētījumā noskaidrots, ka pamātes tikušas pamatīgi apmelotas. Patiesībā pēc šķiršanās viņas ir saturējušas kopā ģimeni un nav ļāvušas bērniem piedzīvot negatīvās šķiršanās sekas, norāda pētnieki.
Kanādas Atabaskas Universitātes pētniece Kara Zaharčuka izpētīja vairākus desmitus rakstu par konfliktiem ģimenē pēc šķiršanās un noskaidroja, ka pamātes bērniem sniedz vērtīgu atbalstu.
«Sabiedrības viedokli par ļaunajām pamātēm ir jāapstrīd, lai pielāgotos mainīgajai ģimenes struktūrai,» viņa sacīja.
«Nevajadzētu pakļauties stereotipiem un uzskatīt pamātes par ļaunām, atturīgām un cietsirdīgām. Pamātes var palīdzēt, samazinot negatīvās sekas. Viņu efektīva iekļaušana ģimenē var palīdzēt veselīgai pārejai. Kad pamātei ir skaidri noteikta loma ģimenē, vispārēja ģimenes funkcionēšana uzlabojas,» skaidroja Zaharčuka.
Kā liecina statistikas dati, Anglijā un Velsā katru gadu tiek reģistrēti 115 000 šķiršanos, kas skar arī 95 000 bērnu vecumā līdz 16 gadiem.
Šķiršanās var tikt saistīta ar emocionālām, uzvedības un psiholoģiskām problēmām, piemēram, miega traucējumiem, agresiju, aizvainojumu, sliktām sekmēm skolā, apjukumu un bailēm no pamešanas.
Tomēr pētnieki tagad uzskata, ka lielu kaitējumu patiesībā nodara nevis pati šķiršanās, bet gan konflikts, kas novedis pie šķiršanās.
Tādēļ gādāšana, lai bērni dzīvo mājā, kas ir brīva no konflikta, var palīdzēt uzveikt šķiršanās negatīvās sekas, uzskata zinātnieki, kuri arī domā, ka pamātes tajā var palīdzēt.
Zaharčuka noskaidroja, ka atkārtota laulība ir viens no sešiem pagrieziena punktiem, kas liek bērniem just, ka viņi atkal pieder pie ģimenes. Jauna radinieka piedzimšana ģimenē arī tiek uzskatīta par pozitīvu lietu.
Jaunā Jorkas Universitātes pētījumā arī noskaidrots, ka bērniem drīzāk kaitējumu nodara vide pirms vecāku šķiršanās, nevis tas, kas notiek pēc tam.
Zināms, ka bērniem no šķirtām ģimenēm ir zemākas prāta un uzvedības spējas, nekā bērniem no nešķirtām ģimenēm. Tomēr jaunā pētījumā, kurā apsekoti dati par 19 000 Lielbritānijā dzimušu bērnu, noskaidrots, ka lielākais kaitējums bērniem nodarīts pirms vecāku šķiršanās.
50% no atšķirībām prāta spējās varētu būt skaidrojami ar vecāku strīdiem, bet 35% - ar ģimenes finanšu problēmām, un tikai 15% no vājākiem izzināšanas rezultātiem skaidrojami ar pašu šķiršanos.
«Vispārpieņemtā patiesība un plaša dažādu disciplīnu literatūra vēsta mums, ka vecāku šķiršanās bērniem ir slikta,» norādīja Jorkas Universitātes pētniece Glorija Moroni.
«Tomēr negatīvā saistība starp šķiršanos un bērnu rezultātiem varētu būt skaidrojama ar apstākļiem pirms šķiršanās, un, piemēram, vecāki, kuri nolemj šķirties, varētu būt arī ar zemāku izglītības līmeni vai nabadzīgāki, vai arī viņiem varētu būt konfliktējošākas attiecības,» piebilda pētniece.
«Vecāku savstarpējie konflikti varētu būt pat kaitīgāki bērniem nekā pati šķiršanās,» atzina Moroni.