Oseidžas indiāņu cilts ASV Oklahomas štatā pagājušā gadsimta divdesmitajos gados bija viena no bagātākajām cilvēku kopienām pasaulē, rēķinot uz vienu cilvēku. Viņi varēja atļauties greznas mājas, automašīnas un labu izglītību saviem bērniem.
FIB pirmā slepkavības lieta - stāsts par indiāņiem, naftu un alkatību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas bija stāsts, par kuru nekad neko nebiju dzirdējis, nekad neko nebiju lasījis vēstures grāmatās,» intervijā izdevumam «Wired» sacīja Grans.
«Kāds vēsturnieks man par to ieminējās, un es nolēmu doties pie oseidžas cilts, kas joprojām sastopama Oklahomas ziemeļaustrumos. Es tur nokļuvu un devos uz muzeju. Tobrīd es vēl nepazinu muzeja direktori Ketrīnu Redkornu (Kathryn Red Corn),» atklāja žurnālists.
Viņš atceras, ka muzejā pie sienas karājusies liela panorāmas fotogrāfija, kas uzņemta 1923. gadā, bet tai trūcis vienas daļas. Muzeja direktore paskaidrojusi, ka uz to bijis pārāk sāpīgi skatīties.
Redkorna norādījusi uz trūkstošo daļu un sacījusi, ka tajā iemūžināts nelabais.
«Viņiem bija pazudušās daļas kopija, un viņa to sameklēja un parādīja man. Un tajā viņa identificēja vienu no oseidžas indiāņu slepkavām,» sacīja Grans, norādot, ka tieši tajā mirklī viņš izlēmis uzzināt visu par šo ļaundari.
Par upuri viņa ļaunumam krita oseidžas indiānietes Molijas Burhartas (Mollie Burkhart) ģimene, kuras locekļi viens pēc otra nomira mistiskos apstākļos, tika nošauti vai noindēti. Arī cilvēki, kas mēģināja izmeklēt šīs slepkavības, tika nogalināti.
Upuru skaitam pieaugot, lietu savās rokās ņēma Izmeklēšanas birojs, kas vēlāk tika pārdēvēts par FIB. Tomēr pieredzes trūkuma dēļ birojam nācās lūgt bijušā Teksasas reindžera palīdzību.
FIB izveidotājs un pirmais direktors Edgars Hūvers lūdza Tomu Vaitu atklāt šo mistēriju. Vaits izveidoja slepenu komandu, kas kopā ar oseidžas indiāņiem atklāja stindzinošu sazvērestību.
FIB atklāja, ka slepkavības saistītas ar turīgo un vietējā sabiedrībā ietekmīgo lopkopi Viljamu Heilu (William Hale) un viņa rokaspuišiem. Heila mērķis bija iegūt vairāku oseidžas cilts indiāņu bagātības un tiesības uz naftu. Viņa brāļadēls apprecēja Molliju, kuras ģimenes locekļi pakāpeniski tika nogalināti, atstājot viņu par vienīgo mantinieci tiesībām uz zemi un naftu. Arī Molliju bija paredzēts noindēt, tomēr viņai izdevās palikt dzīvai.
Saistībā ar šiem noziegumiem tika notiesāti trīs cilvēki, tostarp Heils, bet lielākā daļa slepkavību palika neatrisinātas. Tika atklāta arī plaša korupcija vietējo amatpersonu vidū.
Pēc šīm slepkavībām un sekojošās izmeklēšanas ASV Kongress izdarīja likuma grozījumus, aizliedzot personām, kas nav oseidžas cilts piederīgie, mantot tiesības uz zemi no oseidžas cilts pēctečiem, kuriem vismaz puse senču ir indiāņi.