Pirms 131 gada - 1886. gada 8. maijā - Džons Pembertons (John Stith Pemberton) pirmo reizi prezentēja kādu interesantu dzērienu, kam bija lemts kļūt par, iespējams, pasaulē pašu slavenāko limonādi pasaulē. Šo dzērienu mēs pazīstam kā kokakolu, taču stāsts, kā tā tika izgudrota, arī ir uzmanības vērts.
«Farmaceits, kurš vēlējās radīt eliksīru, kas dotu cilvēkiem atspirdzinājuma un pacēluma brīdi, laimes brīdi,» par dzēriena izgudrotāju savulaik rakstīja «Coca-Cola» mārketinga vadītāja Vendija Klārka.
Klārka paliek uzticīga zīmola vēstījumam, ka «Coca-Cola» vēlas tikai «padarīt pasauli laimīgāku», tomēr patiesā izgudrojuma radīšana motivācija ir cita.
Kokakolas «tēvs» Pembertons
«Coca-Cola» dzimšana sākās XIX gadsimta otrajā pusē ar vīru vārdā Džons Stits Pembertons, kurš bija vergturis, strādāja medicīnas jomā un ASV pilsoņu karā cīnījās konfederātu pusē.
Pirms dienesta trešajā Džordžijas kavalērijas bataljonā Pembertons pelnīja iztiku kā ķīmiķis un farmaceits. Savas profesijas ietvaros viņš plaši pielietoja botānikas un zāļu tēju principus, lai palīdzētu atbrīvot ķermeni no kaitīgajiem toksīniem.
Daudzi uz šādu pieeju medicīnai skatījās ar piesardzību un neticību. Tomēr Pembertons turpināja šādu praksi, līdz neilgi pirms pilsoņu kara 1861. gadā Filadelfijā ieguva farmaceita grādu.
Kolumbusas kaujas laikā 1865. gadā viņš ar zobenu tika ievainots krūtīs, gandrīz zaudējot dzīvību. Pembertons izdzīvoja, bet mocījās ar atkarību no morfīna, kas viņam tika izsniegts ārstēšanās laikā.
No atkarības pie izgudrojuma
Paļaujoties uz savām profesionālā darba gados iegūtajām zināšanām, Pembertons sāka meklēt zāles savai atkarībai. Viņš sāka eksperimentēt ar dažādiem ārstniecības augiem, tostarp ar kokas auga lapām, no kurām mūsdienās tiek izgatavots kokaīns.
Jaucot kopā kokas auga lapas, vīnu un kolas riekstus, Pembertons izstrādāja pirmo dzērienu, ko sauca Pembertona franču vīna koku (Pemberton’s French Wine Coca). Šis dzēriens, kas tika reklamēts kā antidepresants, sāpes remdējošs un dzimumtieksmi stiprinošs līdzeklis, atviegloja Pembertona atkarību un tika pārdots plašākai sabiedrībai.
20 gadus pēc dzēriena izgudrošanas Atlantas apgabals, kur darbojās Pembertona uzņēmums, paziņoja, ka aizliedz alkohola ražošanu, pārdošanu un pirkšanu. Lai glābtu dzērienu, Pembertons no tā receptes 1886. gadā izņēma alkoholu saturošas vielas, aizstājot vīnu ar cukura sīrupu.
Sadarbojoties ar savu draugu Vilisu Venabli (Willis Venable), Pembertons pārsauca dzērienu par «Coca-Cola», kas bija iecerēts medicīniskai lietošanai, ja vien maisījumam nejauši nebūtu pievienots gāzēts ūdens. Pēc tam viņi piedāvāja to kā atspirdzinošu bezalkoholisko dzērienu.
Izgudrojums, kas pārdzīvoja savu autoru
Lai arī «Coca-Cola» ar laiku kļuva par globālu panākumu, tā izgudrotājam neklājās tik labi. Paradums lietot morfīnu atgriezās, un tas prasīja visus Pembertona mūža iekrājumus, kā arī viņa veselību.
Sākotnēji zāļu eliksīra pēkšņā pārveidošana par bezalkoholisku dzērienu nedeva tik labus rezultātus, kas spieda Pembertonu pārdot tiesības uz savu izgudrojumu biznesa partneriem, lai tikai nodrošinātu sev iztiku.
Pembertons nomira no vēdera vēža 1888. gadā, atkarības pārņemts. Savu mantu, tostarp atlikušās «Coca-Cola» akcijas, viņš atstāja savam dēlam Čārlzam, kurš, arī būdams atkarīgs no morfīna, nomira pēc sešiem gadiem, nepiedzīvojot dzēriena milzīgo popularitāti un panākumus.
