Kā domā cilvēki, kuru valodā nemaz nav skaitļu?

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Visās kultūrās skaitļi nav sastopami. Amazonē ir neskaitāmas mednieku – vācēju ciltis, kas dzīvo pie pasaulē lielākās upes pietekām. Tā vietā, lai konkrētus lielumus apzīmētu ar vārdiem, šīs tautas paļaujas uz tādiem izteicieniem kā «maz» vai «nedaudz».

The Conversation

Tomēr vēsturiski tādi uz skaitļiem koncentrējušies cilvēki kā mēs ir reti sastopami. Mūsu 200 000 gadu ilgajā vēsturē lielāko daļu laika mums nebija iespēju precīzi atspoguļot daudzumu. Vēl vairāk – 7000 mūsdienās sastopamās valodas ārkārtīgi atšķiras tajā, kā tās izmanto skaitļus.

Skaitļus neizmantojošo valodu runātāji dod iespēju palūkoties uz to, kā skaitļu ieviešana izmainīja cilvēka pieredzi.

Maiami Universitātes antropoloģijas profesors Keilebs Everets (Caleb Everett) savā grāmatā «Numbers and the Making of Us» izpētīja to, kā cilvēki izdomāja skaitļus, un to, kā skaitļi pēc tam spēlēja nozīmīgu lomu dažādos cilvēces pagrieziena punktos, piemēram, rodoties lauksaimniecībai un rakstībai.

Pirahu cilts indiāņi
Pirahu cilts indiāņi Foto: Reuters/Scanpix

Bezskaitļu kultūras

Šādu kultūru bez precīziem skaitļa vārdiem vai tikai ar vienu vai diviem precīziem skaitļa vārdiem vidū ir munduruku un pirahu ciltis Amazones baseinā. Pētnieki Nikaragvā ir pētījuši pāris pieaugušos, kuriem nav mācīti skaitļa vārdi.

Bez skaitļiem veseliem cilvēkiem ir grūtības precīzi atšķirt un atcerēties daudzumu, jau sākot ar četrām vienībām. Eksperimentā pētnieks vienu pēc otra ieliek traukā riekstus, bet pēc tam vienu pēc otra tos izņem no trauka. To redzošajam cilvēkam tiek lūgts signalizēt, kad visi rieksti ir izņemti. Atbildes liecināja par to, ka skaitļus nezinošajiem cilvēkiem bija grūtības aptvert, cik riekstu atrodas traukā, pat ja to kopā bija tikai četri vai pieci.

Šis un citi eksperimenti ir noveduši pie līdzīgiem secinājumiem. Ja cilvēkiem nav skaitļa vārdu, viņiem ir grūtības atšķirt dažādus lielumus, pat ja tie pārējiem cilvēkiem šķiet dabiski. Lai arī tikai nelielā daļā pasaules valodu nav vai gandrīz nav skaitļa vārdu, šis fakts parāda, ka skaitļa vārdi nav universāli cilvēcei.

Ir vērts uzsvērt, ka šie cilvēki kognitīvi ir normāli, labi pielāgojušies apkārtējai videi. Tomēr viņiem ir problēmas precīzi atšķirt dažādus lielumus. Iespējams, tas nav pārsteidzoši. Galu galā, kā bez skaitļa vārdiem kāds var pateikt, vai kokā ir septiņi vai astoņi kokosrieksti. Šādas šķietami vienkāršas atšķirības «bezskaitļu» cilvēku acīs paliek neskaidras.

Munduruku cilts indiāņi
Munduruku cilts indiāņi Foto: Reuters/Scanpix

Bērni un dzīvnieki

Šādus secinājumus atbalso arī pētījumi par skaitļa vārdus nezinošiem bērniem industriālās sabiedrībās. Pirms pāris skaitļa vārdu iemācīšanās bērni tikai apmēram spēj atšķirt daudzumu, kas lielāks par trīs vienībām. Cilvēkam jāzina skaitļa vārdi, lai viņš varētu viegli atpazīt lielāku daudzumu.

Patiesībā skaitļa vārdu precīzas nozīmes uzzināšana ir ļoti pamatīgs darbs, kas bērniem prasa gadus. Sākumā bērni skaitļus mācās apmēram tāpat kā burtus. Viņi apzinās, ka skaitļi ir sakārtoti secībā, tomēr viņi īpaši nezina, ko katrs skaitlis nozīmē. Ar laiku viņi sāk saprast, ka katrs nākamais skaitlis apzīmē lielumu, kas ir par vienu vienību lielāks nekā iepriekšējais. Šis «pēcteča princips» ir mūsu skaitļu izzināšanas spējas pamatā, tomēr ir nepieciešams liels treniņš, lai to saprastu.

Neviens no mums tādēļ nav «skaitļu cilvēks». Mēs neesam tendēti tikt galā ar skaitliskām atšķirībām. Ja nebūtu kultūras tradīciju, kas no agras bērnības iekļauj mūsu dzīvē skaitļus, mums visiem būtu problēmas noteikt pat elementāras skaitliskas atšķirības.

Skaitļa vārdi un rakstiski skaitļi pārveido mūsu kvantitatīvo spriestspēju, jo to mūsu izziņas pieredzē ieliek mūsu vienaudži, vecāki un skolotāji. Šis process šķiet tik ierasts, ka mēs to uztveram par dabisku pieaugšanas daļu, lai arī tā nav. Cilvēka smadzenes ir aprīkotas ar noteiktiem kvantitatīviem instinktiem, kurus bagātina pieredze, tomēr šie instinkti ir ļoti ierobežoti. Pat no dzimšanas mēs spējam atšķirt divus ievērojami atšķirīgus daudzumus, piemēram, astoņas lietas no 16 lietām.

Tomēr mēs neesam vienīgā suga, kas spējīga uz šādu abstrakciju. Salīdzinājumā ar šimpanzēm un citiem primātiem mūsu instinkti uz skaitļiem nav tik iespaidīgi, kā daudzi uzskata. Mums pat ir zināma instinktīva kvantitatīvās spriestspējas līdzība ar putniem.

Skaitļu dzimšana

Kā mēs vispār ieviesām «nedabiskos skaitļus»? Atbilde slēpjas pirkstos. Vairums pasaules valodu par pamatu izmanto piecu, desmit vai 20 vienību sistēmu.

Mēs runājam decimālā valodā, jo mūsu senču, protoindoeiropiešu valoda bija decimāla. Tas tā bija, jo mūsu lingvistisko senču rokas kalpoja par ceļu uz apziņu, ka «pieci šīs rokas pirksti ir tikpat daudz, cik pieci tās rokas pirksti». Šādas domas parādījās darbos un tika nodotas no paaudzes paaudzē.

Vairums skaitļu sistēmu ir blakusprodukts divām lietām – cilvēka spējai runāt un mūsu tieksmei koncentrēties uz mūsu rokām un pirkstiem. Koncentrēšanās uz rokām, kas ir netiešs blakusprodukts staigāšanai uz divām kājām, palīdzēja iegūt skaitļus vairumā kultūru, lai arī ne visās.

Arī kultūras bez skaitļiem sniedz ieskatu, piemēram, attiecībā uz laiku. Jūsu dienu pārvalda minūtes un sekundes, bet šīs vienības fiziskā ziņā nav īstas, un tās nepastāv kultūrās bez skaitļiem. Minūtes un sekundes ir mutiska un rakstiska palieka no Mezopotāmijā izmantotas neierastas 60 skaitļu sistēmas.

Pētījumi skaitļu valodā parāda, ka viena no mūsu sugas nozīmīgākajām iezīmēm ir ārkārtīgā lingvistiskā un kognitīvā daudzveidība. Lai arī visu cilvēku vidū pastāv kognitīvas līdzības, mūsu ārkārtīgi dažādās kultūras veicina izteikti dažādu izziņas pieredzi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu