Atklāts divu seno civilizāciju izcelsmes noslēpums

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: jvdc, CC BY-NC-ND 2.0

Vēsturnieki atklājuši, ka senās bronzas laikmeta mīnojiešu un mikēnu civilizācijas ir ģenētiski saistītas un cēlušās no neolīta jeb vēlīnā akmens laikmeta cilvēkiem.

Nature

Pētnieki līdz šādam atklājumam nonākuši pēc tam, kad no seno civilizāciju atliekām izanalizējuši atrastos DNS paraugus.

Mīnojiešu civilizācija radās Krētas salā un valdīja tajā aptuveni no 27. līdz 12. gadsimtam pirms mūsu ēras.

Pēc tam, kad to 20. gadsimtā no jauna atklāja britu arheologs un antīkās vēstures entuziasts Arturs Evanss, mīnojieši tiek uzskatīti par senāko civilizāciju Eiropā un pirmo, kas ieviesa rakstību.

Savukārt Mikēnu kultūra, kas tiek uzskatīta par daļu no mīnojiešu kultūras, radās Grieķijas teritorijā un eksistēja tajā no 17. līdz 12. gadsimtam pirms mūsu ēras. Mikēnu politiskā un sabiedriskā iekārta, tradīcijas un rakstība ir Senās Grieķijas kultūras pamatā.

Pētnieki izanalizēja 19 antīko kultūru genomus, to skaitā DNS no mīnojiešu, mikēniešu un neolīta laika civilizācijas, kas mitinājās Grieķijas teritorijā, atliekām. Salīdzinot šos rezultātus ar iepriekš iegūtajiem datiem, atklājās, ka mīnojieši ir neolīta laikmeta zemnieku pēcteči, kas mitinājās Mazāzijas ziemeļos.

Savukārt Mikēnieši, kas mitinājās Grieķijas teritorijā, izrādījās ģenētiski saistīti ar mīnojiešu civilizācijas genomu, kas liecina par mīnojiešu migrāciju kādā vēstures laika posmā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu