Izpētot kādu 19. gadsimta dienasgrāmatu, iespējams, atklāts, kas patiesībā bija viens no pasaules noslēpumainākajiem un baisākajiem sērijveida slepkavām – Džeks Uzšķērdējs.
Iespējams, atklāta baisā slepkavas Džeka Uzšķērdēja identitāte
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms divdesmit pieciem gadiem elektriķi, strādājot kādā Anglijas īpašumā, nejauši atrada senu dienasgrāmatu, kurā kāds cilvēks, kas sevi dēvē par Džeku Uzšķērdēju, sīki apraksta piecu prostitūtu nogalināšanu Londonā un Mančestrā.
Gadu pēc atraduma dienasgrāmata tika publicēta grāmatā un izraisīja nerimstošas diskusijas starp zinātniekiem un pētniekiem par to, vai tā tiešām ir patiesā Džeka Uzšķērdēja dienasgrāmata vai nenozīmīgs viltojums.
Tomēr beidzot pētnieki apstiprinājuši, ka dienasgrāmata ir autentiska un tās autors, Liverpūlas kokvilnas tirgotājs Džeimss Meibriks, visticamāk, ir noslēpumainības plīvurā tītais sērijveida slepkava Džeks Uzšķērdējs.
«Es atklāju savu vārdu, lai visi to zina un redz, ko mīlestība var nodarīt vīram, kas dzimis kā džentlmenis. Jūsu uzticīgais Džeks Uzšķērdējs,» rakstīts 9000 vārdu apjomīgās dienasgrāmatas beigās.
Dienasgrāmatu pirmo reizi publicēja liverpūlietis Maiks Barets, kurš apgalvoja, ka to viņam nodevis ģimenes draugs Tonijs Devero. Diemžēl pats Devero neilgi pēc tam mira, pilnībā nepaskaidrojot dienasgrāmatas izcelsmi, atstājot plašu telpu baumām, ka dienasgrāmata atrasta, remontējot Meibrika īpašumu Liverpūlē.
Turīgais kokvilnas tirgotājs Džeimss Meibriks mira 1889. gadā un neilgi pirms tam dzīvoja lepnā namā Liverpūles piepilsētā. 1992. gadā elektriķu komanda, renovējot Meibrika namu, uzgāja senu dienasgrāmatu, ko viens no elektriķiem vēlāk nodeva Baretam.
Tajā pašā dienā Barets piezvanīja Londonas literārajai aģentei Dorīnai Montgomerijai un teica neaizmirstamus vārdus: «Man ir Džeka Uzšķērdēja dienasgrāmata, vai jūs tas interesē?»
Savukārt Montgomerija vēlāk atcerējās: «Barets bija ļoti karstgalvīgs. Viņam pietika redzēt parakstu dienasgrāmatas beigās, lai viņš nekavējoties uztvertu šo materiālu par autentisku. Tiesa, viņš nebija pārāk literārs cilvēks un maz ticams, ka viņš spētu pats kaut ko tādu falsificēt.»
Kad dienasgrāmata tika publicēta, lasītāju un pētnieku starpā izcēlās diskusijas, vai šis materiāls ir autentisks. Daži minēja, ka vairākas detaļas, kas aprakstītas dienasgrāmatā, varēja zināt tikai pats slepkava, tomēr citi apgalvoja, ka dienasgrāmata ir ārkārtīgi smalks falsificējums, kas darināts, balstoties uz informācijas druskām presē.
Lieta kļuva vēl sarežģītāka, kad Barets 1995. gadā atzinās, ka dienasgrāmatu viņš ir radījis pats. Tomēr neilgi pēc tam Barets savu atzīšanos atsauca.
Neskatoties uz to, pētnieki beidzot ir noskaidrojuši, ka dienasgrāmata tiešām ir autentiska, un to 1888. un 1889. gadā sarakstījis Džeimss Meibriks. Tomēr jautājums, vai viņš tiešām bija Džeks Uzšķērdējs, joprojām paliek atklāts.
