Atklāti līdz šim nezināmi fakti par neandertāliešu dzīvi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījums tika veikts, analizējot trīs neandertāliešu zobakmens paliekas, kas ļāva iegūt vērtīgās atziņas.
Nav nekāds pārsteigums, ka neandertālieši netīrīja zobus un negāja pie zobārsta. Tas nozīmē, ka ēdiena atliekas un mikrobi palika viņu zobos. Tā rezultātā izveidojies zobakmens ir lielisks avots zinātniekiem, kurus interesē neandertāliešu uzturs un dzīvesveids. Zinātnieku darbu atvieglo tas, ka fosilijās ir atrodams liels daudzums neandertāliešu zobu.
«Mums ir pilnīgi žokļi ar zobiem, augšžokļi ar galvaskausiem, ar neskartiem zobiem, atsevišķi zobi,» norādīja Liverpūles Universitātes arheologs Kīts Dobnijs (Keith Dobney).
Viņš ar saviem kolēģiem pēta neandertāliešu zobakmens sacietējušās paliekas. Viņi noskrāpēja daļu zobakmens un analizēja DNS, kurā ir saglabājušās norādes uz neandertāliešu uztura paradumiem.
Zinātnieki izpētīja trīs pirms 50 000 gadu Eiropā dzīvojošu neandertāliešu zobakmens paliekas. Viena neandertālieša fosilijas atrastas Spi alā mūsdienu Beļģijas teritorijā, bet vēl divu – Sidronas alā Spānijā.
Kā zinātnieki norādīja žurnālā «Nature», Beļģijā dzīvojušais neandertālietis ēdis lielākoties gaļu. Viņš mielojies ar mataino degunradzi un aitu, atklāja Dobnijs.
Pētnieki DNS paraugos konstatējuši arī sēnes, tomēr šis neandertālietis lielākoties ēdis gaļu. Pētniekus tas gan nepārsteidz, jo jau iepriekš arheoloģiskajos izrakumos dažādās vietās konstatēti mataino degunradžu, mamutu, zirgu un ziemeļbriežu kauli, kas liecina par izteiktu gaļas lietošanu uzturā.
Ir arī citas netiešas liecības par gaļas ēšanu, piemēram, augsts noteiktu slāpekļa izotopu līmenis, kas liecina par gaļas un sēņu izteiktu lietošanu uzturā.
«Vairums iepriekš analizēto neandertāliešu patiešām bija izteikti gaļēdāji,» atzina jaunā pētījuma galvenā autore Lora Vairika (Laura Weyrich) no Adelaidas Universitātes. Viņa pavēstīja, ka iepriekšējos pētījumos atzīts, ka «neandertālieši bijuši tikpat lieli gaļēdāji kā polārlāči».
Tieši šeit jaunais pētījums piedāvā lielu pārsteigumu. DNS paraugi, kas iegūti no Spānijā atrasto neandertāliešu zobakmens, liecina, ka viņi gaļu neēda vispār.
«Mēs atradām tādas lietas kā ciedru riekstus, sūnas, koku mizas un sēnes,» atklāja Vairika. «Tas ir ļoti raksturīgs veģetārais uzturs,» viņa piebilda.
Tomēr ne visi šī reģiona neandertālieši bijuši veģetārieši. Sidronas alā atrastie paraugi liecina arī par kanibālisma gadījumiem.
Vairika atšķirības uzturā skaidro ar dažādajām apkārtējām vidēm tolaik Beļģijā un Spānijā. Eiropas ziemeļdaļā, tostarp Beļģijā, bija plašas pļavas un daudz zīdītāju, toties Spānijā neandertālieši dzīvoja biezos mežos.
«Ir grūti iztēloties lielu mataino degunradzi cenšoties izlauzties cauri šādam mežam,» atzina Vairika. Tādēļ neandertālieši tur ēda dažādus augus un sēnes, viņa piebilda.
«Iespējams, mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka neandertālieši pielāgojās vietējiem apstākļiem un dažādoja savu uzturu,» norādīja Dabas vēstures muzeja Londonā pētnieks Kriss Stringers (Chris Stringer). Viņš pēta cilvēka izcelšanos, bet nebija iesaistīts šī pētījuma veikšanā.
Piemēram, Gibraltāra krastā dzīvojušie neandertālieši «vāca moluskus un cepa tos», pavēstīja pētnieks, atklājot, ka neandertālieši ēdusi arī roni un delfīnu.
Stringers norāda, ka neandertāliešu spēja pielāgoties apstākļiem ļāva tiem ilgstoši attīstīties Eiropā un Āzijā.
«Viņi bija ļoti attīstīti cilvēki,» kuri «dzīvoja ļoti dažādās vidēs» un «dažādos klimatiskajos apstākļos», uzsvēra pētnieks
Viņš arī brīdināja, ka jaunā pētījuma atradumi, iespējams, neatspoguļo visu par šo neandertāliešu uzturu.
«Ne visam, ko jūs ēdat, ir vienlīdz lielas iespējas iekļauties zobakmenī,» un «ne visam ir iespējas saglabāties ilgu laiku,» skaidroja pētnieks.
Pētījumā atklātas arī vairākas nekā 200 mikrobu sugas, kas dzīvojušas neandertāliešu mutē. Tāpat konstatētas slimības, kas varētu būt mocījušas viņus.
Viens no Spānijā atrastajiem neandertāliešiem cietis no smaganu strutošanas un vēdera vīrusa, pastāstīja Vairika. Neandertālieša zobakmens DNS arī atklāj, ka viņš centies ārstēt sevi, ēdot papeles mizu.
«Papeles miza satur salicilskābi, kas ir viens no dabiskajiem avotiem tam, ko mēs saucam par aspirīnu,» skaidroja pētniece. Neandertālieša zobakmenī atrasts arī penicilīna pagatavošanā izmantojamas pelējuma sēnes DNS.
Vairika un viņas kolēģi pētījumā arī noskaidroja neandertāliešu no cilvēkiem pirms 120 000 gadu pārņemta mikroba DNS. Šis mikrobs mūsdienu cilvēkiem izraisa smaganu slimības. Pētnieki gan neuzskata, ka šis mikrobs neandertāliešiem būtu izraisījis slimības.
Ģenētikas pētījumi liecina neandertālieši un cilvēka senči ir krustojušies. Līdz šim domāts, ka šī saskarsme starp abām grupām nav bijusi labprātīga, tomēr mikrobu apmaiņa mutē varētu liecināt arī par ko citu, skaidroja Vairika.
«Tas liecina, ka starp šīm divām grupām notikusi skūpstīšanās vai vismaz ēdiena apmaiņa. Tādēļ mēs patiešām domājam, ka šī saskarsme, iespējams, bija draudzīgāka un ciešāka nekā» domāts līdz šim, atzina pētniece.