ASV organizācija «Nacionālais Drošības arhīvs» (NDA) sadarbībā ar Džordža Vašingtona universitāti pirmo reizi publicējusi informāciju par mērķiem PSRS, pret kuriem ASV bija gatava veikt kodoluzbrukumus kara gadījumā ar PSRS. Viens no mērķiem ir bijis arī Baltijas valstīs, un tas ir Tartu Igaunijā.
Kā vēsta organizācija, šo plānu bija izstrādājis ASV stratēģiskās aviācijas komandcentrs 1956.gadā. Pirmkārt, uzmanība tika vērsta uz stratēģiski svarīgiem objektiem kā, piemēram, militārajām lidostām, kā arī stratēģiski nozīmīgām pilsētām, rūpnīcām un infrastruktūrām, kuras būtu pakāpeniski jāiznīcina.
Tā, piemēram, kodolbombardēšanas gadījumā Maskavā tika plānots likvidēt ieročus, gaisa spēkus, kā arī dzelzceļa infrastrūktūru, kā arī penicilīna un hlora krājumus. NDA publicētā informācija liecina, ka ASV bija paredzējusi uzbrukumus 179 objektiem Maskavā, 145 objektiem Ļeņingradā (tagad Sankpēterburgā). Ārpus PSRS mērķos bija iekļautas tādas pilsētas kā Pekina, Berlīne un Varšava.
Kodolkaru pret PSRS ASV bija plānojusi veikt divos posmos - sāktnēji nomest bumbas uz komandpunktiem, militārajām lidostām (to vidū arī Tartu), kā arī raķešu šahtas, lai izvairītos no atbildes trieciena.
Ja ar to nebūtu pieticis, tad tiktu palaistas parastās atombumbas, kuras tiktu uzmestas uz rūpnīcām un industriālajiem kompleksiem, lai izjauktu PSRS militāro rūpniecību.
Lai īstenotu šos uzbrukumus, tika plānots izmantot 60 megatonnu jaudīgas atombumbas, kuras ir četras reizes jaudīgākas par tām, kuras tika nomestas uz Hirosimu un Nagasaki 1945.gadā.
Ņemot vērā politikas saspīlējumus starp ASV un PSRS, pastāvēja bažas, ka 1959.gadā sāksies kodolkarš starp ASV un PSRS, taču šie plāni palika uz papīra.
