Septiņi dīvainākie ēdieni Senajā Romā

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Public Domain

Lai arī senie romieši dzīvoja divus tūkstošus gadu senā pagātnē, tomēr gastronomiskajā izdomā tos būtu grūti pārspēt pat mūsdienu radošākajiem pavāriem, tāpēc izdevums «Ranker» ir apkopojis septiņus dīvainākos ēdienus, kas mēdza atrasties uz seno romiešu pusdienu galdiem.

 

Pāvu mēles

Šo delikatesi pirmais likt galdā izdomāja slavenais romiešu pavārs, gardēdis un «gastronomiskais izvirtulis» Marks Gāvijs Apīkijs, kurš to arī iekļāva vienā no savām recepšu grāmatām. Vēlāk pāvu mēles un pagatavotas lakstīgalas bija iecienījis pats Romas imperators Elagabals, kurš ar tām mielojās, lai izvairītos no saslimšanas ar mēri.

 

Jēra smadzenes

Dažādu dzīvnieku smadzenes Senajā Romā bija ārkārtīgi smalka delikatese. Piemēram, viens no Apīkija iemīļotākajiem ēdieniem sastāvēja no jēra smadzenēm, olām, pipariem un rožu ziedlapiņām. Savukārt kādā citā receptē gardēdis mudināja pavārus izgatavot brīnišķīgu želeju, kas sastāvēja no jēra dziedzeriem, rozīnēm un sapelējušas maizes.

 

Asins pudiņš

Šis gardums bija ārkārtīgi viegli pagatavojams, kā arī tā galvenā sastāvdaļa bija plaši pieejama, jo dzīvnieku asinis, pēc to upurēšanas dieviem, bija katrā impērijas stūrī.

Apīkijs ieteica sajaukt asinis ar olas dzeltenumu, garšvielām un riekstiem; iegūto mērci iepildīt zarnas gabalā un vārīt līdz tā ir gatava.

Interesanti, ka ar šī ēdiena palīdzību varēja viegli atklāt kristiešus, jo Senajā Romā tie nedrīkstēja asins pudiņus ēst un vienmēr no tā atteicās, kad kāds to piedāvāja.

 

Papagaiļu galvas

Elagabals, kas Romā valdīja mūsu ēras trešajā gadsimtā, bija iecienījis ne tikai pāvu mēles, bet arī papagaiļu galvas un citus dīvainus ēdienus. Šādas un līdzīgas delikateses Elagabals pasniedza savās neskaitāmajās ekstravagantajās dzīrēs.

 

Žirafes gaļa

Veicot izrakumus Pompejos, arheologi kāda antīkā restorāna kanalizācijā reiz uzgāja žirafes kaulus, uz kuriem bija naža atstātas pēdas. Tas liecināja, ka arī žirafes gaļa senajā pasaulē netika smādēta, tomēr šis gadījums var būt izņēmums, jo nekur citur liecības par žirafes gaļas lietošanu ēdienkartē nav atrastas.

 

Cepta medūza

Medūzas nebija plaši izmantots produkts romiešu virtuvē, tomēr, iespējams, ka romieši medūzas cepa un grieza salātos vai pievienoja īpašam ēdienam, kas sastāvēja no iepriekšējās dienas ēdienu atliekām.

 

Kamieļa gaļa

Kamieļa gaļa bija no tām delikatesēm, pēc kuras alka teju katrs Romas aristokrāts. Izrakumi kādā Senās Romas izgāztuvē atklāja, ka pagatavots kamielis bieži atradās uz izsmalcinātu gardēžu galdiem. Protams, šeit atkal izcēlās imperators Elagabals, kurš, lai stiprinātu savu imūnsistēmu, mēdza ēst kamieļu nagus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu