Džozefs Meriks jeb tā dēvētais Ziloņcilvēks piedzima 1862. gada 5. augustā kā pilnīgi normāls un veselīgs bērns. Aptuveni četru gadu vecumā uz zēna miesas sāka parādīties izaugumi, deformējās galvaskauss un āda kļuva rupja un pelēka kā zilonim. Merikam kļūstot vecākam, slimība progresēja, liekot viņam kļūt par pasaulē bēdīgi slavenāko cilvēku, kas cieta no fiziskas kroplības.
«Es neesmu dzīvnieks! Es esmu cilvēciska būtne! Es esmu cilvēks!»
Tā par sevi teica pats Meriks, kurš savā dzīvē piedzīvoja gan to, ka no viņa bērnībā atteicās tēvs un pamāte, gan dzīvi cirkā, kur viņš bija spiests uzstāties, raisot šausmas, bailes un izsmieklu apkārtējos cilvēkos.
Pēc tam, kad nomira Merika māte (leģenda vēsta, ka, būdama stāvoklī, viņa piedzīvoja kritienu, kad viņai karnevālā uzbruka zilonis), zēns tika ievietots darba namā, no kura drīz vien izbēga, lai pievienotos ceļojošajam cirkam.
Merika izskats bija tik savāds, ka par viņu brīnījās visi, sākot no bezpajumtniekiem un beidzot ar Velsas princesi. Merika izskats piesaistīja arī zinātnisku interesi, tāpēc ķirurgs Frederiks Trīvss uzaicināja Meriku fotografēties medicīniskos nolūkos, kas viņa dzīvē kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu.
Lai arī viktoriāņu kāre pēc tā saucamajiem izdzimteņu šoviem 19. gadsimtā nedaudz rimās, tomēr Merikam izdevās apceļot visu Eiropu, līdz viņu Beļģijā aplaupīja un pameta paša menedžeris.
Tomēr ar Trīvsa palīdzību Merikam izdevās nokļūt atpakaļ Anglijā, jo Beļģijas policisti nožēlojamā stāvoklī atstātā Merika kabatā uzgāja ārsta vizītkarti, kurš nogādāja Meriku atpakaļ Londonā un nodrošināja viņam pajumti savā slimnīcā.
Meriks vēlāk tika aprakstīts kā ārkārtīgi jūtīgs un inteliģents cilvēks, kuram nebija karstākas vēlmes, kā būt tādam, kā visi pārējie cilvēki. Šī vēlme vēlāk viņu noveda kapā.
Meriks nespēja gulēt kā normāls cilvēks, viņam tas bija jādara sēdus, ar pievilktiem ceļiem pie zoda, jo viņa galva bija pārāk smaga, un guļus stāvoklī viņš viegli varēja noslāpt. 1890. gadā viņš tika atrasts miris pēc tam, kad bija centies gulēt kā normāls cilvēks.
Pēc Merika nāves viņa skelets tika nodots Londonas karaliskās slimnīcas glabāšanā un tiek pētīts joprojām.
Džozefa Merika traģiskā dzīve un nāve spilgti attēlota slavenā amerikāņu kinorežisora Deivida Linča (David Lynch) 1980. gadā uzņemtajā mākslas filmā «The Elephant Man», kas tiek uzskatīts par vienu no viņa labākajiem darbiem.
