Zināms, ka nogalināt «trako mūku» jeb krievu pareizticīgo mistiķi Grigoriju Rasputinu nebija viegli. Lai pārliecinātos, ka Rasputins būs reizi par visām reizēm miris, viņu saindēja, nošāva un tad iemeta upē.
Mistiķa, svētā un trakā mūka Grigorija Rasputina nāve
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā raksta «All That Is Interesting», Rasputins piedzima 1869. gadā zemnieku ģimenē Sibīrijā. Sākumā viņš neizrādīja īpašas reliģiskas tieksmes. Viņš apprecējās, audzināja bērnus un šķita, ka turpinās savu dzīvi ģimenes zemnieku saimniecībā. Tomēr pēc vizītes klosterī 23 gadu vecumā viņu pārņēma spēcīga reliģiska atklāsme, kas izmainīja viņa personību uz mūžu.
Šie arī ir vienīgie skaidri zināmie fakti par intrigām un baumām pārsātināto Rasputina dzīvi. «Trakais mūks» savu karjeru sāka brīdī, kad atstāja Sibīriju un devās uz Sanktpēterburgu, kur iekaroja Romanovu ģimenes uzticību un ieguva ievērojamu ietekmi Krievijas impērijā.
«Pirms dažām dienām es uzņēmu zemnieku no Toboļskas apgabala Grigoriju Rasputinu, kurš atveda man svētā ikonu. Viņš atstāja ārkārtīgi spēcīgu iespaidu gan uz mani, gan Viņas Majestāti, tāpēc plānotā piecu minūšu saruna izvērtās vairāk nekā stundu gara,» rakstīja cars.
Rasputina ietekme Romanovu ģimenē, īpaši uz carieni Aleksandru Fjodorovnu, ievērojami pieauga pēc tam, kad viņš 1907. gadā ar lūgšanām no hemofilijas izārstēja troņmantnieku Alekseju Nikolajeviču.
Lai arī Romanovu ģimene bija sajūsmā par Rasputinu, citi gan ne. Rasputina un imperatora ģimenes tuvība kalpoja par pamatu dažādām intrigām un baumām, tostarp par seksuālām attiecībām starp Aleksandru un Rasputinu. Kad Nikolajs Pirmā pasaules kara laikā kļuva par Krievijas impērijas karaspēka virspavēlnieku, tautā paklīda runas, ka valsti patiesībā vada Rasputins, nevis Aleksandra.
Kad aizdomas par Rasputina ietekmi uz cara ģimeni pieauga spēkā, kņazs Felikss Jusupovs kopā ar saviem sekotājiem nolēma atbrīvot Krievijas impēriju no «trakā mūka».
Savā autobiogrāfijā Jusupovs detalizēti apraksta, kā plānojis un īstenojis Rasputina nogalināšanu 1916. gada decembra naktī.
Slepkavības naktī Jusupovs uzaicināja Rasputinu paviesoties viņa namā, kur norisinājās balle. Rasputins vēlāk tika pavadīts uz pagrabu pusdienās, kur viņam tika pasniegts ar kālija cianīdu saindēts Madeiras vīns un kūkas. Tiesa, Rasputinam nekas īsti nekaitēja un viņš turpināja ēst un dzert, sakot tikai, ka galva viņam kļuvusi nedaudz smaga un mazliet dedzina kuņģi.
Viņa slepkavas nolēma rīkoties un sašāva viņu sirds rajonā. Rasputins esot atkritis krēslā, tomēr tūliņ pielēcis kājās un uzbrucis Jusupovam, kuram dzinies pakaļ līdz pat mājas pagalmam.
Tur slepkavas vairākas reizes atkārtoti sašāva Rasputinu, kas, šķiet, viņu beidzot nogalināja. Tomēr, tā kā mistiķis šķita teju nemirstīgs, viņi satina tā ķermeni segā un iemeta Ņevā.
Leģenda vēsta, ka Rasputins spējis izdzīvot gan pēc lielās indes devas, gan šāvienu brūcēm un nomiris tikai aukstajā Ņevas ūdenī. Tomēr, jāpiebilst, ka ziņas par šo decembra nakti sniedz tikai paša Jusupova pieraksti, tāpēc lai baumu, izdomājumu un intrigu nošķiršana no realitātes un Rasputina un citu tā laiku notikumu kritiska izvērtēšana paliek katra paša ziņā.