Iepazīties internetā? Kāpēc ne! (30)

Protams, šī iespēja ir laikmetīga. (Diemžēl vēl ne visiem pieejama.) Kā tas ir – iepazīties internetā? Un vai tiešām šādā veidā iespējams sastapt sev tīkamu dzīves vai brīvā laika biedru/biedreni? Jautāju citiem un izmēģināju arī pati.

Meitenes kā bildes, puiši kā brieži

Lai aina būtu pilnīga, jāpiemin, ka ir jau arī iepazīšanās portāli, kur pat vesels birojs darbinieku ārzemju vīriešus iepazīstina ar Latvijas sievietēm. Viņu foto ir tik skaisti! Patiešām augstākās kvalitātes eksporta prece. Portālā var vērot arī laimīgo pāru foto kāzu dienā. Un šādam biznesam ir pamats. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no Latvijas pārsvarā emigrē vīrieši, bet ieceļo sievietes.

Bet šoreiz – par to, kā katrs pats var bagātināt savu dzīvi ar partneri, iepazīstoties samērā jaunā tikšanās vietā – internetā. Nezinu, ko ļaudis domā sirds dziļumos, bet daudzi šo iespēju apzīmē par dūksnāju, pīļu dīķi, šrotu (lietotu, avarējušu automašīnu novietne). Jautāju, kāpēc šrots? Jo viss jaunais, skaistais, kvalitatīvais jau esot sadalīts ārpus interneta portāliem. Tā nu gan nav, pavērojiet kaut vai portāla "iepazisanas.com" foto galeriju. Meitenes kā bildes, puiši kā brieži. Arī cienījamāka vecuma ļaudis nav zemē metami. Šis portāls ir nopietns (prasa aizpildīt anketu un vēstuļu sūtīšana ir par samaksu, taču lielākoties portālos iepazīties kāros apkalpo bez maksas).

Kāda jēga portālu veidotājiem ir no tā, ka ļaudis tur šiverē, neko nemaksājot? To jautāju lielākā iepazīšanās portāla "Inbox.lv" (vairāk nekā miljons attēlu un sludinājumu visā Latvijā) reklāmas pārdošanas daļas direktoram Modrim Šķēlam: – Pamatbiznesa ideja ir tāda – svarīgi, lai portālu apmeklē pēc iespējas vairāk cilvēku, lai skatās ilgāk, biežāk. Ieguvēji ir reklāmdevēji. Civilizācija attīstās. Neko nepadarīsi – šobrīd internets aizņem lielu dzīves daļu – virtuālajā vidē notiek darījumi, var gūt informāciju, nokārtot rēķinu apmaksu, cilvēki te iepazīstas, iepērkas. 58% mūsu auditorijas ir no 20 līdz 40 gadiem. Tas ir neizbēgami, ka viņi vēlas iepazīties. Mums ir zvanījuši un teikuši paldies par to, ka iepazinušies mūsu portālā. Vedējpāris lūdzis, vai nevaram uztaisīt kāzu vārtus ar portāla nosaukumu inbox.lv., kur jaunlaulātie savulaik atraduši viens otru. Arī mūsu darbiniekus ir lūguši būt par vedējiem. Vairāki ārzemnieki te iepazinušies un apprecējušies ar latvietēm. Es nedomāju, ka ārzemniekus uz Latviju vilina tikai seksa vēlmes. Arī mana kolēģe iepazinās šajā portālā un dzīvo laimīgi. Bet vairākums portāla apmeklētāju ir skatītāji, ne darītāji. Uz vienu atbildi sludinājumam ir 800 līdz 1000, kuri ir to tikai izlasījuši un aplūkojuši foto.

Protams, visvairāk aplūko sludinājumus ar foto. Taču tie var maldināt.

Kāds vīrietis, kurš bija nofotografējies ar tetovējumiem un zelta ķēdēm, acīmredzot bija saņēmis nebēdnīgus piedāvājumus. Pēc brīža viņš ielika to pašu sludinājumu, beigās piebilzdams, ka sievieti vēlas nopietnu. Daži sava foto vietā liek kāda dzīvnieka, visbiežāk – lauvas, lāča, kaķēna attēlus vai kādu brīnišķu dabas skatu. Cik jauki, nodomāju, skatoties uz kādu sludinājumu ar lauvas foto! Bet tas var izrādīties nāvīgs naivums. Reizēm aiz kaķēna maskas slēpjas īsts plēsoņa. Tā kāda sieviete, vieglprātīgi piekrizdama satikties ar kādu kungu ezermalā, tik tikko izbēga no izvarošanas, glābjoties peldus.

Tāpēc visnopietnākais, šķiet, ir portāls "iepazisanas.com", kur lietotāju noteikumos rakstīts, ka nedrīkst ievietot citu cilvēku, kā arī dzīvnieku vai dabas attēlus. Jāaizpilda pagara anketa par izskatu, ģimeni, darbu, dzīves stilu, ieradumiem. Starp citu, cilvēka vecumam ir maza nozīme. Jau ilgu laiku vispopulārākais portālā bija 49 gadus vecas, ļoti skaistas jelgavnieces sludinājums. Daudzi te atraduši dzīves draugus. Un, ja vēl par sevi rakstītu patiesību, satiktos vēl vairāk.

Baltais (49): – Sludinājumu ielika mans puika. Pēc tam gan teica: "Tēti, sēdi un raksti pats!" Sludinājumu ieliku vēl dažos portālos. Kopumā saņēmu deviņus tūkstošus vēstuļu. Drīz vien apnika iet uz randiņiem un tēlot donžuānu. Ar ceturto sievieti, kuru satiku, arī palikām kopā, un viss. Super! Daudzas sievietes par sevi raksta, ka ir skaistuma karalienes, ka vēlas, lai vīrietis veikalā "Kolonna" katru dienu pirktu viņām smaržas. Vārdu sakot, materiālā puse ļoti interesē. Daudzas atkal sevi raksturo tik spoži... Garām braucot, iegāju paskatīties – dzīvoklī liela nekārtība. Pēc dzīvokļa vien var spriest par cilvēku. Vai nav tā? Bet vairākumam tomēr vajag vīrieti augumā kā Švarcenegeru, ar biezu maku un lai vasarās var atpūsties Kanāriju salās...

Tas ir piemērs, kā ātri var sastapt sev piemērotu cilvēku un būt laimīgs. Taču pārsvarā sievietes īstā atsijāšanai velta ilgu laiku, pat gadu.

Anita (35): – Ievācu informāciju no paziņām un sapratu – ja gribu atrast sev dzīves draugu internetā, tam jāvelta milzum daudz laika, enerģijas un attapības. Jāstrādā kā detektīvam. Ieliku dažāda satura sludinājumus ar dažādiem segvārdiem gandrīz visos portālos. Lēnām atklājās tie, kuri raksta visām. Tad tie ar dažādām nosliecēm. Kā es smejos, tagad zinu visus Rīgas seksuālos maniakus, cietumniekus, zagļus, alfonsus... Finiša taisnē sarakstījos ar kādiem divdesmit, uz tikšanos aizgāju ar sešiem. Jā, un satiku savu īsto vīrieti – esam laimīgi kopā jau sešus gadus.

Bet vēl attapīgāk ir rīkojušās kāda biroja četras darbinieces. Viņas interneta iepazīšanās laukos strādājušas kopā. Rezultāts ir labs – divas iestūrējušas laulības ostā, trešajai piedzimis bērniņš, ceturtā nodzīvojusi laimīgā kopdzīvē ar jauku vīrieti četrus gadus.

Ceturtās sievietes stāsts ir gluži kā filmā "Tev pienācis pasts" (ar Tomu Henku un Megu Raijenu galvenajās lomās). Viņa iepazinās internetā ar savu darba kolēģi. Kāpēc tad beidzās jaukā kopdzīve? Viņš atkal ielika iepazīšanās sludinājumu internetā.

"Lai kliedētu laulības nolādētību..."

Šis teksta fragments no kāda iepazīšanās sludinājuma varētu būt vadmotīvs precēto vīru ārpuslaulības dzīves alkām. Sarunu neatteica solīds kungs, firmas vadītājs, patiesi šarmants vīrietis, ar kādu prieks būt kopā, kafiju malkojot.

Kārlis (57): – Pateicoties iespējai iepazīties internetā, esmu saglabājis savu laulību. Šķirties negribu, nav arī iespējams – bērni, māja. Taču ar dzīvesbiedri apprecējāmies jauni un, kā saka, katrs esam aizgājuši uz savu pusi. Viņu arī vairs neinteresē fiziskā kopā būšana. Kopš pastāv interneta iepazīšanās portāli, draudzenes esmu atradis tikai te. Arī skaistu mīlestību ar jaunu sievieti manas meitas vecumā. Neraugoties uz gadu starpību, bijām laimīgi, mūsu saprašanās bija absolūta. Piecus gadus manos komandējumos, ceļojumos nostaigājām, rociņās sadevušies. Vai nav sāpīgi šķirties? Tas atkarīgs no tā, kurš kuru atstāj.

Tā bija ļoti jautra diena, kad sarakstījos ar vīrieti, segvārdā "Stimoroll". Tik asprātīgi teksti, smējos vienā laidā. Pēc kāda laika sarunājām satikties, tā teikt, uz aklo – iepriekš neapmainījušies ar fotokar-tītēm. Norunātajā vietā Rīgas centrā viņš piebraukšot ar ķiršsarkanu auto (marku man teikt ir veltīgi, tāpat neatšķiršu). Vai man bija bail? Mazliet, bet esmu paradusi paļauties uz cilvēka saprātu. (Kaut gan to darīt nevajadzētu, par to vēlāk.) Uzdāvinātā rozīte arī lika mazliet atspringt. Braucām un sarunājāmies. "Stimoroll" izrādījās vīrietis ar patiesi asu prātu, apveltīts ar analītiķa dotībām, daudz lasījis.

Viktors (45): – Neesmu pastāvīgs šo portālu izmantotājs. Pirmo reizi ieliku sludinājumu. Gribēju paskatīties, vai man būs piekrišana. Kāpēc man pirkstā laulības gredzens? Nu, es taču varu to noņemt. Saproti, ja jau man dzīvē viss būtu kārtībā, es taču nemeklētu kādu sievieti, ar kuru satikties pusdienlaikā.

Mans nākamais sarakstes partneris Artis no kādas tālas pilsētas, iespējams, bija lūdzis, lai viņa vietā vēstules raksta kāds cits, visticamāk, inteliģenta sieviete. Sarakste bija patīkama. Bet, kad viņš piezvanīja, varēja parunāt ar grūtībām. Un tad notika kaut kas vienreizējs – sarunu beidzot, Artis nebija nospiedis atslēguma pogu un es varēju noklausīties gan rupjas lamas krievu valodā, gan kautiņa troksni, šķiet, ar brāli. Sliktākais, ka pa vidu jezgai bija arī bērns.

Lai papētītu iepazīšanās tehnoloģiju pamatīgāk, ne tikai atsaucos, bet arī pati ieliku sludinājumu. Nerunāju par "otrajām pusītēm" un "salnas skartajām dvēselītēm", rakstīju, ka meklēju spēcīgu palīgu tapešu līmēšanā. Tik tiešām tobrīd remontēju dzīvokli un domāju – kur gan labāk var cilvēku iepazīt, kā strādājot plecu pie pleca? Vai man būtu dūša laist kādu svešinieku pār nama slieksni? Bet tik tālu lieta nenonāca. Lai gan biju norādījusi savu patieso vecumu, atsaucās galvenokārt ļoti jauni puiši. Sarakstījāmies par visādiem niekiem. Puiši jokoja, vai tad maksāšu naudā vai graudā? Un pēc divām nedēļām, kad tās tapetes bija jālīmē, visi mani palīgi bija pazuduši kā pērnais sniegs. Un labi, ka tā. Jā, bet kur tad viņi pazuda? Te nu nonākam pie īpatnībām i-neta attiecībās.

i-neta sarakstes stils

Te viens otru uzrunā uz "tu", un tas šķiet jauki. Katrā ziņā tas tuvina. Ja sarakstē partnerim kaut kas nepatīk, viņš pazūd, neko neteikdams. Tas ir neierasti un, ko tur slēpt – nepatīkami. Interesanti, vai vispār ir kādas interneta lietotāju ētikas normas? Vai šāda nevērība neietekmēs cilvēku attiecības ārpus portāliem? Vienīgi kāds jurists man atrakstīja, ka ir atradis sev draudzeni un to pašu novēl arī man. Ļoti jauki. Sarakstei ir loģisks noslēgums. Lasot sludinājumus, izbrīnīja nemitīgā mīļvārdiņu lietošana: tikšanās vietiņa, dvēselīte, otrā pusīte, vēstulīte, numuriņš, turklāt abu dzimumu sludinājumos.

"Atiešanas" problēmas

Kad nu draugs vai drau-dzene laimīgi atrasti, vajadzētu aiziet no virtuālās dzīves un uzsākt reālo. Taču to izdarīt esot gaužām grūti. Par to bija stāstījuši iepazīšanās portālu lietotāji. Un, saprotams, no tā baidījos arī es. Ja nu tas kļūs par manu ieradumu arī pēc šā raksta? Daudzi to atklāti dēvē par atkarību. Viņi aiziet uz kantori, biroju, ofisu (tiem, kuriem nav i-neta pieslēguma mājās), un pirmais darbs ir ienirt iepazīšanās portālā, pārlasīt svaigākos sludinājumus. Elektroniski pačalot kādu stundiņu un sākt darbu. Azarts, spēles prieks, sajūta, ka esi dzīvelīgs, un viss. Bet ir smagāki gadījumi – jau vienreiz laimīgi iepazinies internetā, turpina to darīt arī turpmāk, lai gan mīļotā ir blakusistabā. Kāda precēta kundze žēlojās, ka viņas vīrs regulāri čato iepazīšanās portālos, kaut gan ģimenē valda saskaņa. Kāda tad ir sajūta pēc intensīvas iepazīšanās portālu pētīšanas un lietošanas? Varu ziņot – laba. Nevelk vairs turp doties nu nemaz. Varbūt tāpēc, ka esmu pārēdusies. Vairākas dienas pētīju "iepazisanas.com" Latvijas un ārzemju vientuļo cilvēku portretu galeriju. Pēc tam, ejot pa ielu, pārņēma tāda kā mātes Terēzes sajūta – gribējās visus cilvēkus apmīļot – viņi taču ir tik vientuļi!

Ieguvumi

Anonīmi sarakstīties – tā ir tīrā špicka, bet nosūtīt savu foto – tas bija tik šausmīgi grūti. Datorspēlētāju valodā, esmu iegājusi nākamajā līmenī. Esmu kļuvusi drošāka, atbrīvotāka, vieglāk uztveru atteikumus. Jā, nepatīku Kārlim, Mārim, Andrim. Toties patīku Jānim. Agrāk emocionāli ļoti pieķēros saviem paziņām, draugiem, tagad, šķiet, esmu dziedināta – galu galā ir tik daudz cilvēku, kurus var sastapt – miljoniem. Un ko tad darīšu jaunajā līmenī? Internetā vairs neiepazīšos, taču bija jautri un interesanti. Paldies visiem, kuri ar mani sarakstījās un satikās.

***

54% Latvijas iedzīvotāju internetu lieto vismaz reizi nedēļā (prognoze 2008. gadam – 62%)

Pastāvīgais interneta pieslēguma skaits: 62% – fiziskām personām, 38% – juridiskām personām

portālā "ss.lv" iepazīstas sievietes no 18 līdz 63 gadiem, vīrieši no 17 līdz 61 gadam

portālā "iepazisanas" ir pāri par miljons iepazīšanās anketu un 1 395 991 lietotāju