Līdz maija vidum visās desmit Latvijas virsmežniecībās apspriedīs medījamo dzīvnieku uzskaites rezultātus un noteiks pieļaujamo nomedījamo dzīvnieku skaitu. Pēc tam mežniecībās notiks nākamā spriešana ar medību kolektīvu vadītājiem par konkrētu limitu sadali.

Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja pienākumu izpildītājs Valters Lūsis norāda, ka pilnīgu pārskatu par dzīvnieku skaitu Latvijas mežos un iepriekšējā sezonā gūtajiem medījumiem varēs sniegt maija nogalē. Vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš jau zina daļu datu par pašreizējās medību sezonas rezultātiem un vērtē citus dzīvnieku skaitu ietekmējošus apstākļus.

Vērtē izmaiņas

Mežziņi pārsvarā norāda uz visu medījamo dzīvnieku skaita palielinājumu. "Šajās sanāksmēs nosakām dzīvnieku skaita izmaiņu tendences," paskaidro G. Freimanis, "jo varam salīdzināt triju gadu rādītājus. Tad arī izspriežam, vai jāsaglabā līdzšinējais daudzums, tas jāsamazina vai arī jāgādā par populācijas pavairošanu." G. Freimanis piebilst, ka nomedījamo dzīvnieku daudzumu nosaka pēc Medību ierīcības institūta ieteikumiem, kas izstrādāti pirms vairākiem gadiem.

Sakas mežzinis Andris Zaļkalns stāsta, ka par aļņu skaita pieaugumu šā novada mežos liecina apstāklis, ka pērn noteikto limitu mednieki izpildījuši bez grūtībām.

Postītāju daudzums jāsamazina

"Lielākie jaunaudžu postītāji ir staltbriežu govis ar teļiem," norāda J. Ozoliņš. Vairāki mežziņi apliecina, ka no lauksaimniekiem dzirdamas daudzas sūdzības par pārnadžu intensīvo barošanos ziemāju laukos. Īpaši cieš rapsis. Ja graudaugu zelmeni noplūc, tas ataug un turpina cerot, bet, ja rapša stādam nokož vidu, augs nonīkst.

Gandrīz katru nedēļu televīzijas kanālos redzamos sižetus par meža cūku aktivitātēm vairākos Latvijas novados J. Ozoliņš izskaidro ar to, ka vietām cūku skaitu mednieki paši savairojuši, ziemā cītīgi piebarojot. Tagad, kad piebarošana daudzviet pārtraukta, cūkas papildina savu ēdienkarti ar sliekām, kuras šajā laikā atrodamas zemes virskārtā. Tādēļ arī ciešot pļavas, ganības un dārzi.

G. Freimanis norāda, ka visi šie apsvērumi tiek ņemti vērā, nosakot nomedāmo dzīvnieku skaitu. Tie pārsvarā ir jaunie un vidēja vecuma īpatņi.

Par stirnām nav vienprātības

Aizvadītā ziema visvairāk papostījusi stirnu populāciju — teic J. Ozoliņš. "Mazāk Kurzemē, vairāk Vidzemē un Latgalē viņas gāja bojā no bada, jo dziļā sniega dēļ nevarēja atrast barību vai tikt līdz barotavām. Tur ir arī lielāka plēsēju koncentrācija," viņš skaidro. Stirnas ejot bojā arī uz ceļiem, bet viņu skaitu esot grūti aplēst, jo šādi gadījumi visbiežāk tiekot noklusēti. Daudz noplēšot arī suņi. Ticams, ka stirnas esot arī biežākais malu mednieku upuri.

G. Freimanis norāda — pēc viņam iesniegtajām ziņām spriežot, bojāgājušo stirnu skaits varētu būt pat ap 40 procentu. Salīdzinot šī un iepriekšējo gadu uzskaites datus, varot spriest, cik godprātīgi dzīvnieku skaitītāji strādājuši. "Ja ņemtu vērā visu, ko viņi sarakstījuši, iznāktu, ka stirnu skaits trijos gados trīskāršojies, bet tā nebūt nav," saka G. Freimanis.

2009. un 2010. gadā medību sezonā Latvijā nomedīti

2661 alnis, tajā skaitā 40 procentu teļu, 36 procenti buļļu, 17 procentu govju un pārējie septiņi procenti bijuši gados veci dzīvnieki, kā arī tie, kuri gājuši bojā satiksmes nelaimes gadījumos

5251 briedis, tajā skaitā 32 procenti teļu, 28 procenti buļļu, 31 procents govju

30 770 stirnu, atbilstoši — 24 procenti kazlēnu, 35 procenti buku un 33 procenti kazu