Jūnijs sākas ar stirnu āžu medībām, taču Gaviezes apgaitas mežsargs Vairis Kopštāls teic, ka pagaidīs līdz Jāņiem. Ja paveiksies, būs arī gaļa Līgo vakara šašlikam. Stirnu āžu medībās parasti gan dodas trofeju, ne gaļas dēļ.
Medniekiem: nāk buciņu laiks (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ļauj dabai atvilkt elpu
Aprīlis, maijs ir laiks, kad medības nenotiek. Tik vien kā mežacūkas "uz gaidi", ja kādam gaļas aptrūcies vai gribas pirmos pavasara odus pabarot. "Parasti jau dod dabai atpūsties. Pašam jau arī cits prieks iet uz medībām, ja kādu brīdi esi valdījies," teic V. Kopštāls. Mežacūku postījumi zemnieku laukos tiešām bijuši lieli, beztermiņa medības esot pamatoti noteiktas — viņš spriež. Tagad tikai jāatceras turpināt cūku piebarošanu, citādi viņas atkal būs uz laukiem prom.
Pirms iet mežā, jāatceras, ka ne jau tie lielākie zvēri ir cilvēkam bīstamākie. Klīst nostāsti — kāds meža darbinieks jau pārnesis 50 ērču vienā reizē. Zeme nebija sasalusi, tās labi pārziemojušas. Tāpēc noteikti vajadzētu potēties pret ērču encefalītu — Austrijas vakcīna paātrinātā kārtā sola imunitāti jau divu nedēļu laikā. Pret Laimas slimību gan vakcīna nav atrasta, tāpēc labāk pārdomāt apģērbu — tā, lai kukaiņi pie miesas netiek.
Senāk Latvijā stirnu āžus neatļāva šaut līdz 20. jūlijam, vienubrīd — līdz 1. augustam.
Drošība dubultā
Stirnu āžus var medīt ar pielīšanu, pievilināšanu vai "uz gaidi". Pielīšana esot bīstamākais veids — vērtē V. Kopštāls. "Tāpēc jau lika visiem tos torņus sabūvēt — no torņa lodes lidojums nav tik bīstams, kā tas ir horizontāli zemei. Ja iet ar pielīšanu, drošībai jābūt dubultā — ka neiznāk savainot ne cilvēkus, ne zvērus."
Izvēloties pievilināšanu, jaunāki mednieki droši vien gribēšot izmēģināt veikalā pirktas svilpītes, bet vecie mākot no bērza tāss vai smilgas uztaisīt stirnu kazai raksturīgo svilpienu. Divas, trīs reizes, ne vairāk! Un lai ir kluss kā peles pīkstiens. Citādi vilinātājs tiks atmaskots, un āzim uzreiz būs skaidrs, kas tā par kazu tur vītero.
Mednieks smej: gan jau bagātākie izmēģinās arī dažādas "zemes smaržas un mātītes smakas", ko pirms pāris gadiem sākuši piedāvāt medību preču veikali. Iespējams, tas dzīvnieku padarīs drošāku, viņš panāks tuvāk, taču diez vai skries akurāt virsū. Kā jebkurās medībās, jāatceras, ka šaut drīkst tikai pa skaidri saskatāmu un atpazītu mērķi.
Stirnu āzis nav šaujams, ja viņš ir aiz krūmiem, kokiem, niedrēs, pat resnos labības stiebros
— brīdina mežzinātņu doktors Vitauts Gaross.
Pavisam nepieļaujami ir stirnu šaušanai lietot renkuļus, jo ar tiem stirnu ļoti bieži nāvīgi savaino un neatrod, pat pareizi tēmējot, šaujot no 30—40 metriem. "Ja kāds netic — iesaku uz stirnas figūru izšaut dažas reizes ar renkuļiem un pārliecināties, kur katrs renkulis trāpīs. Tad redzēs, cik bieži stirnas savainos, kaut gan nomērķēts būs pareizi," viņš ieteic. Jau pirms vairāk nekā 80 gadiem mednieki konstatēja, ka vismazāk stirnu ievaino, ja no bises šauj atļautā distancē ar kvalitatīvu patronu, kas lādēta ar 4,5 līdz 5 milimetru skrotīm, tas ir, nr. 2/0 līdz 4/0. Ķermeni tad ķer un caursit līdz ādai relatīvi daudzas skrotis, un dzīvnieks mirst bez mokām.
Kaza ar ragiem
Lai arī stirnu kazu medību sezona sākas 15. augustā, pērn jūnijā Cēsu un Madonas pusē divas krita par upuri medniekiem neparasta apstākļa dēļ — abām stirnām bija ragi, un viņas pēc izskata ļoti līdzinājušās tēviņiem — rakstīja "Neatkarīgā Rīta Avīze". Stirnu mātītes un mazuļus atļauts medīt tikai no 15. augusta.
Tikai veicot dzīvnieku rūpīgāku apskati, atklājies, ka nošautas mātītes. Parasti stirnu mātītēm ragu nav, un pēc tiem var pazīt tēviņus — toreiz skaidroja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. Apskatot nomedītos dzīvniekus, atklājies, ka tiem ir sievišķie dzimumorgāni, bet galvaskausam piemīt stirnu tēviņiem raksturīga forma un uzbūve. Šāda dabas anomālija varētu būt skaidrojama ar iedzimtām īpatnībām, jo, iespējams, kādreiz ragi bijuši gan stirnu tēviņiem, gan mātītēm. Tomēr daudz ticamāka ir versija, ka stirnu mātītēm ragi izauguši hormonālu anomāliju dēļ, proti, organismā bija vairāk vīrišķo hormonu, nekā normāli vajadzētu būt.
Līdzīgi gadījumi dabā tiekot novēroti laiku pa laikam. Īpaši izplatīti anomāliju gadījumi ir vietās, kur kādas sugas īpatņu ir daudz. Ja viņu ir maz, arī anomālijas novērojamas daudz retāk.
Savukārt Gulbenes rajonā pirms pāris gadiem atrasts buciņa galvaskauss ar ragiem, kuriem pērļojums ir neparasti bagātīgs un līdz pašiem galiem. Foto aplūkojams portāla medniekiem.lv trofeju sadaļā.
"Bieži vien mednieki lielās, ka nomedījuši "dūrēju", kuram ragi ir dažāda garuma, bez žuburiem. Īstenībā pieauguši buki ar tādiem ragiem ir ārkārtīgi reti, bet nomedītais "dūrējs" ir tikai vienu, divus gadus vecs āzītis, kurš būtu pat saudzējams, ja ragi ir vismaz desmit centimetru vai pat garāki. Pieaudzis āzis spēka gados (četri līdz astoņi gadi) ir lielāks par jaunu āzīti, viņam ir spēcīga, proporcionāla ķermeņa forma, kas atstāj staltu iespaidu, kakls nav tievs — drīzāk proporcionāli paresns. Šajā vecumā āzim ir viņa mūžā labākie ragi. Tas būtu nomedījams," stāsta mežzinātņu doktors Vitauts Gaross.