Kā atgādina Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Uldis Lencbergs, sakarā ar izmaiņām Ministru kabineta noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos no šī gada mainīts zvejas laiks. Ja pērn varēja zveju ar tīkliem sākt no 20.jūnija, šogad jau no 16.jūnija. Tātad, jau pusnaktī vīri var doties ezerā un likt tīklus.

"Esmu centies par šīm izmaiņām stāstīt gan zvejniekiem, gan makšķerniekiem, bet pieļauju, ka daudzi to joprojām nezina. Un 16. jūnijā makšķernieki būs neizpratnē, kāpēc tik agri ezeros parādījušies tīkli. Bet viss būs likumīgi," saka U. Lencbergs.

Maksa dubultojusies

Līdz nedēļas vidum nepieciešamos dokumentus, lai uzsāktu tīklu zveju, bija nokārtojuši 52 zvejnieki no teritorijas, kas aptver četrus bijušos rajonus – Cēsu, Valmieras, Limbažu un Valkas. U. Lencbergs norāda, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu tā ir tikai trešā daļa, bet vēl jau zvejnieki nāks un dokumentus kārtos.

Lielākais zvejnieku skaits ir bijušā Cēsu rajona teritorijā, kur darbojas apmēram trīs ceturtdaļas no četru minēto rajonu zvejniekiem. Burtnieku ezerā galvenokārt darbojas komerczvejnieki, privāto zvejnieku tur maz. Valkas rajonā zvejas tradīcijas nav bijušas, tur licences allaž ņemtas maz.

"Jāatgādina, ka no šī gada valsts dubultojusi maksu par zvejas licenci. Agrāk par pieciem metriem tīklu bija jāmaksā lats, šogad – divi. Iespējams, šīs izmaiņas samazinās zvejnieku skaitu, jo dzirdēts, ka dažs tādēļ atteicies no tīklu zvejas. Bet no otras puses, šī maksa nebūt nav augsta, salīdzinot ar makšķernieku, kurš grib makšķerēt licencētās makšķerēšanas vietās. Jo ar tīkliem var zvejot visu sezonu līdz pat gada beigām," norāda U. Lencbergs..

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka publiskajos ezeros, kas noteikti pēc Civillikuma, var zvejot ar 50 metru garu tīklu, privātajos ezeros – ar 30 metru garu tīklu.

Prasības nemainās

Vides inspektors atgādina, ka prasības par marķējuma zīmēm nav mainījušās. Uz tās jābūt norādītam zvejnieka vārdam, uzvārdam, licences numuram un kontakttālrunim. Šādai marķējuma zīmei jābūt abos tīkla galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no tīkla linuma galiem, un pie karodziņiem. Karodziņiem jābūt uz ūdens, tie var būt visādās krāsās, izņemot balto.

"Makšķerniekiem jāatceras, ka zvejas zona ir 50 metri ap tīklu, tajā nevajadzētu makšķerēt, lai spiningojot āķis neaizķertos tīklos, tā radot konfliktsituācijas. Protams, var aizbraukt apskatīties, kas tur zvejo, bet neko citu darīt nevajadzētu. Ja pamanīti tīkli bez marķējuma zīmēm, ārā tos ņemt nevajadzētu, bet ziņot policijai vai vides inspektoriem. Jāmācās sadzīvot makšķerniekiem un zvejniekiem, jo dzirdēts, ka pirmie otros uzskata par ezera izlaupītājiem un dažkārt tīši saposta tīklus. Ja šādi gadījumi tiek fiksēti, vajadzētu informēt tiesībsargājošās iestādes," norāda U. Lencbergs.

Lai arī inspektoru skaits samazināts, kontrole notiks, talkā aicinot sabiedriskos inspektorus un policijas darbiniekus. Sodi par zvejošanas noteikumu neievērošanu nav mainīti, tie joprojām ir bargi - no 200 līdz 500 latiem. Par smagiem noteikumu pārkāpumiem licence tiek atņemta, un šādi gadījumi ir bijuši.

Pavisam nesen konstatēti divi gadījumi, kad vairākas personas Burtnieku ezerā nelikumīgi nodarbojas ar maluzvejniecību. Aizturēti vairāki Burtnieka apkaimes iedzīvotāji, pie kuriem atrasti un izņemti zvejas tīkli un aptuveni desmit kilogrami zivju - 16 līņi, piecas līdakas un zelta karūsas.

Par šo pārkāpumu uzsākts kriminālprocess par patvaļīgu zvejošanu un ūdensdzīvnieku iegūšanu. Par šādām darbībām, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanā , vai ja tā izdarīta valsts īpaši aizsargājamās dabas teritorijā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām.

Sods tik bargs tāpēc, ka Burtnieku ezers atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Tas pats attiecas uz Gaujas Nacionālā parka teritoriju, tāpēc nevajadzētu izaicināt likteni. Jo kriminālsodāmībaa būs nepatīkams fakts biogrāfijā.

Ar vai bez tīkliem

Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos nosaka tīklu garuma limitu ezeros, kas minēti šajos noteikumos. No bijušā Cēsu rajona tajos minēti 19 ezeri, bet noteikumu punkts nosaka, ka tīklus var likt arī ezeros, kas nav iekļauti šajos noteikumos, ja vien tajos rūpnieciskā zveja nav aizliegta saskaņā ar zveju regulējošiem normatīvajiem aktiem. Šādos ezeros zvejas tīklu kopējais garums nedrīkst pārsniegt 75 metrus.

"Ja kādam ir vēlme šādā ezerā zvejot, cilvēks pašvaldībā, kuras teritorijā ezers atrodas, iesniedz iesniegumu. Pašvaldība pieņems lēmumu, atļaut vai ne, ja atbilde ir pozitīva, var kārtot licenci.

Tā zvejot var lielākajā daļā ezeru, bet nepieciešama licence. Pat ja šī dabiskā ūdenskrātuve atrodas viena cilvēka īpašumā, dokumenti jāsakārto, licence un zvejas žurnāls jāizņem. Tas tāpēc, ka zivju resursi ir valsts īpašums. Ja ir mākslīgi veidota ūdenskrātuve, kurā īpašnieks saskaņā ar noteikumiem un prasībām pats ielaidis un audzē zivis, licence nav nepieciešama, bet dabiskās ūdenskrātuves ir mūsu kompetence," stāsta U. Lencbergs.

Ir ezeri, kur tīklu zveja aizliegta ar likumu, piemēram, Ungurs. Arī citās pašvaldībās pieņemts lēmums neļaut zvejot ar tīkliem. To liegts darīt Straupes pagasta ezeros, arī Ineša ezerā.

Rajonā lielākais ezers, kur tīklu zveja ļauta, ir Alauksts. Bet arī te iespējamas izmaiņas. Jau rakstīts, ka Vecpiebalgas novada pašvaldība izstrādā ezeru apsaimniekošanas plānu, lai ar nākamo gadu sāktu licencēto makšķerēšanu Alaukstā un Ineša ezerā. Kā būs ar rūpniecisko zveju, tas ir pašvaldības kompetencē. Ja tā uzskatīs, ka tīklu zveja jāpārtrauc, tā arī notiks.

Peldošās ūdas

U. Lencbergs akcentē arī dažus grozījumus, kas izdarīti Makšķerēšanas noteikumos: "Gribu atgādināt rūpnieciskajiem zvejniekiem, kuri turpat ezerā pie tīkla grib atpūsties laivā, pasauļoties, pamakšķerēt, kā arī citiem makšķerniekiem, ka aizliegts likt peldošās ūdas. Šis makšķerēšanas veids ir aizliegts. Ūdas drīkst izmantot, bet tai jābūt piesaistītai pie laivas.

Ja makšķerējot ēsmai izmanto dzīvu zivtiņu, drīkst izmantot zivis, kas iegūtas konkrētajā ūdenskrātuvē. Nedrīkst vest dīķī noķertas karūsiņas.

Pieredze rāda, ka makšķernieki nav sapratuši vēl vienu niansi. Gadās, ka foreļotāji noķer 45 centimetrus garu foreli un priecājas par lomu, bet tas ir pārkāpums. Makšķerēšanas noteikumi skaidri nosaka, ka strauta foreli drīkst paturēt no 30 līdz 40 cm, lielāku ne. Tas tāpēc, lai saglabātu šo zivju populāciju. Lielākas jāatlaiž.

Vēl atgādinu, ka Braslā jāievēro spiningošanas aizlieguma zona, kas noteikta no Braslas HES aizsprosta 1000 metru posmā lejup pa straumi. Nesen tur aizturēts pārkāpējs. Jāatceras, ka gan taimiņš, gan forele izmaksās 300 latus par dabai nodarīto kaitējumu, vēl jāmaksā sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu," stāsta U. Lencbergs.