Šī māksla, tāpat kā auto vadīšana, jāiemācās. Un tas nav nemaz tik vienkārši, kā dažs varbūt iedomājas, - iegādājies makšķeri un uz copi prom. Kas jāzina, jāizdara vēl pirms tam, jautāju limbažniekam Jānim Vizoram, pieredzējušam makšķerniekam. Savulaik viņš nodarbojies arī ar sporta makšķerēšanu, tagad vada jauno makšķernieku pulciņu Čempiņš.

Jāzina noteikumi

Pirms pievērsties zivju ķeršanai, jāiepazīstas ar drošības noteikumiem, kas jāievēro uz un pie ūdeņiem.

Jāpārzina makšķerēšanas noteikumi, lai zinātu savas tiesības. Ja citās Eiropas valstīs var nopirkt licenci un makšķerēt jebkur, Latvijā katrai ūdenstilpei jāiegādājas sava licence.

Turklāt arī ķeramo zivju limits atšķiras. Piemēram, Ventā var ķert 7 meža vimbas, Bauskā - 5, bet Salacā - vien 2. Ir vēl daudz citu nianšu.

Ne mazāk svarīgi ir zināt makšķernieku ētiku. Nedrīkst traucēt blakus esošajiem makšķerniekiem, postīt vidi un piedrazot apkārtni. - Kad ar jaunajiem makšķerniekiem ejam ķert zivis, vispirms sakārtojam konkrēto vietu un tādu to atstājam arī pēc sevis.

Jāizdomā, kādu zivi vēlas noķert

Protams, jāzina, vai konkrētajā ūdenstilpē tādas dzīvo. - Citādi - iemetīsi makšķeri, sēdēsi un gaidīsi. Varbūt kāds kurkulītis arī pieķersies, - smejas J. Vizors. Kad tas izlemts, jāsagatavo vajadzīgā ēsma. Tiesa, iepriekš nevar paredzēt, kāda zivs uzķersies uz āķa. Tomēr, ja vēlamā zivs ir padomā, aptuveni var paredzēt, uz ko tā ķersies un kā ēsmu labāk pasniegt. Jāņem vērā, ka katrā ūdenstilpē zivij ir citāda uzvedība. Jāskatās, kāda ir grunts - smilšaina vai dūņaina, ūdens ir tumšs vai gaišs. Ja tumšs, tad arī barībai pievilināšanai jābūt tumšai. - Zivs pieradusi pie tumšas barības, no gaišas muks pa gabalu.

Tāpat ir ar vobleriem vai gumijas zivtiņām plēsīgo zivju ķeršanai. Jo saulaināks laiks un gaišāks ūdens, jo gaišākas mākslīgās zivtiņas jāizmanto. Ja ūdenstilpe savienota ar jūru, var droši izmantot mānekļus košās krāsās.

Ēsmai neplēsīgajām zivīm nav ieteicams izmantot rūgstošu barību, piemēram, maizi. Ja pirmajā dienā vēl labi ķersies, nākamajā neapēstās atliekas sāks rūgt. Tas zivīm nepatīk, un no konkrētās vietas tās turas tālāk. Barība nav obligāti jāiegādājas specializētajos veikalos, var izmantot sliekas, dažādus kāpurus un tārpus.

Inventārs

Atbilstoši zivīm izvēlas arī attiecīgu makšķerēšanas veidu un inventāru. Zivis var ķert dažādi - ar pludiņmakšķeri, mušiņmakšķeri, spiningu u.c. To, kādus rīkus iegādāties, nosaka katra maciņa biezums. Ne vienmēr dārgākais ir arī labākais, netrūkst pakaļdarinājumu.

Vislabākā reklāma ir tā, kas iet no mutes mutē. Par zivju ķeršanas inventāru labāk konsultēties ar kādu pieredzējušu makšķernieku vai attiecīgu speciālistu.

Sporta makšķernieku vidū valdot zināmi noslēpumi, bet praktisko makšķernieku vidū tādu neesot, viņi labprāt dalās pieredzē.

Pie savas makšķeres jāpierod

Makšķere ir rūpīgi jākopj, tad tā ilgāk kalpos. Tipiskākā kļūda esot inventāra ātra sabojāšana. Noliekot makšķeri uz zemes, spraugās iekļūst smilšu graudiņi, kas ar laiku noberž materiālu. J. Vizors savas makšķeres tur ideālā kārtībā - rūpīgi notīras, glabā īpašā somā. Tās ir kā jaunas jau daudzus gadus.

Jāpazīst izvēlētā ūdenstilpe

Ja nezini ūdenstilpi, labāk uz to nedodies. Šobrīd gandrīz visas ūdenstilpes Latvijā ir privātas vai apsaimniekotas. Iepriekš jānoskaidro, vai par makšķerēšanu tajā jāmaksā, vai tai iespējams piebraukt. Būtu vēlams zināt arī labākās zivju vietas. - Tās var atrast tikai vasarā, kad ūdens līmenis ir zemāks. Ar kolēģiem reiz no Staiceles līdz Salacgrīvai braucām ar laivu un veidojām karti - atzīmējām visas bedres, kur mēdz uzturēties taimiņi un laši. Ezeriem noder tāda laba lieta kā eholots. Tas nosaka gan ūdens dziļumu, gan zemūdens reljefu, gan zivju daudzumu.

Jābūt gatavam radošai pieejai un eksperimentiem

Ja maciņš plānāks, jāprot darboties radoši. Piemēram, pludiņu var izveidot no šampanieša korķa vai stārķa spalvas, svina atsvaru - no vecām drātīm.

Voblerus, tvisterus, rotiņus vajag pārbaudīt

Katra zivs ikvienā ūdenstilpē, atšķirīgos laikapstākļos un pat katru dienu ķeras citādāk. To nevar izstāstīt, tas jāpārbauda pašam.

Piemēram, barība. Cilvēks zina, ka jāliek smaržviela, putraimi, smilts, bet nezina, kādās proporcijās. Tādējādi var radīt arī pretefektu. Piemēram, ja iet uz karpām, jāņem līdzi dažādas ēsmas un jāeksperimentē. Tāpat ir arī ar līdakām - tās 5 m dziļā ūdenstilpē var ķerties dažādos dziļumos, tādēļ vajadzīgi vairāki vobleri. Tikai pacietīgi jāmētā makšķere. Ir jāizmēģina dažādas vietas, dziļumi un ēsmas.

Bez prakses nav pieredzes, - secina J. Vizors. Vislabākais variants, protams, ir tad, ja iespējams doties makšķerēt kopā ar pieredzējušu makšķernieku.