Makšķerniekiem: izmēģināt zvejnieka arodu (2)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Flickr/Swift Benjamin

Katrā latvietī mīt zvejnieks, jūras tuvums to ierakstījis mūsu gēnos. Tiesa, tikt pie zvejošanas ir grūtāk, jo tas ļauts ne visos ezeros, pirms tam pašvaldībā jāsaņem atļauja, jākārto citi dokumenti. Bet ko darīt, ja gribas reizi pamēģināt zvejnieka arodu?

Izrādās, šāda iespēja ir. Burtnieku novada dome, kas ir Burtnieku ezera apsaimniekotāja, izstrādājusi saistošos noteikumus par rūpniecisko licencēto zveju, un tagad ikviens var pamēģināt zvejošanu ar tīklu. Kā stāsta Burtnieku novada pašvaldības dabas resursu nodaļas vadītājs Raimonds Indrāns, iecere īstenota, domājot par ezera apsaimniekošanu, konsultējoties ar speciālistiem: "Vidzemē esam pirmie, kuri piedāvā šādu iespēju. Cilvēks atbrauc pie ezera atpūsties, pie reizes noķert arī kādu zivi, bet makšķerēt negrib, tad ir iespējams nopirkt licenci tīklu zvejai uz vienu diennakti. Licence ļaus zvejot ar 50 metru tīklu vai vienu murdu. Diennaktī zveja vienlaikus atļauta ar zvejas rīku daudzumu, kas nepārsniedz kopējo licencētai rūpnieciskai zvejai paredzēto zvejas rīku limitu - 500 m tīklu vai 10 murdi, kura sētas garums vai spārnu atvērums nav lielāks par 30 metriem."

Potenciālajam zvejniekam jānāk ar savu tīklu vai murdu, pašvaldība dos marķējuma zīmes, bojas, licenci, zvejas žurnālu. Tīklu ielikšanu var veikt tikai no reģistrētas laivas, laivas numurs nepieciešams, kad izraksta licenci.

R. Indrāns potenciālos zvejniekus aicina vispirms iepazīties ar pašvaldības izstrādātajiem saistošajiem noteikumiem, kas atrodami pašvaldības mājas lapā internetā, un zvejojot tos ievērot.

Kad tīkls izcelts, zivis, kas ir mazākas par zvejošanai atļauto pēc vispārējiem makšķerēšanas noteikumiem, jāatlaiž. Noteikumiem atbilstošās jāsašķiro pa sugām, jānosver un jāiereģistrē zvejas žurnālā. Pēc zvejas beigām pašvaldībai jāatdod bojas, marķējums, aizpildītais zvejas žurnāls, tad visi pienākumi pret ezeru un pašvaldību būs izpildīti.

"Zvejnieki tiks kontrolēti, vai nezvejo ar garākiem tīkliem, ievēro citus nosacījumus. Iespējams, par bojām un marķējumu ieturēsim drošības naudu.

Vēl svarīgi atgādināt, ka nozvejotās zivis nedrīkst pārdot, tās paredzētas tikai paša patēriņam. Zvejot drīkst tikai privātpersonas, viens zvejnieks tikai ar vienu tīklu. Ja brauc vairāki pazīstami kopā, tīklus kopā siet nedrīkst. Tā teikt, jāievēro visas pašvaldības saistošo noteikumu un Ministru kabineta noteikumu par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos prasības, tad abas puses - zvejnieki un pašvaldība - būs apmierinātas," saka R. Indrāns.

Maksa par licencēto zveju noteikta 20 lati diennaktī. Par licencēm iekasētā nauda tiks novirzīta paredzētajam mērķim - 50 procenti tiks pārskaitīti valsts budžetā Zivju fonda veidošanai, bet otri 50 tiks ieskaitīti Burtnieku pašvaldības kontā vides un zivju resursu aizsardzībai, zivju krājumu pavairošanai, licencētās zvejas organizatorisko pasākumu veikšanai, kā arī Burtnieku ezera piekrastes infrastruktūras attīstībai.

Komentāri (2)CopyDraugiem X Whatsapp

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu