Dodoties uz ūdenskrātuvi, makšķerniekam ir viens uzdevums - atrast un noķert zivi, vēlams, pat vairākas. Šis uzstādījums bijis jau no senlaikiem. Tagad to atvieglo modernās tehnoloģijas, kas ienāk arī makšķerēšanā.
Makšķerniekiem: lielo zivi meklējot (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Arvien vairāk makšķernieku savu copi nevar iedomāties bez eholotes. Tā darbība pavisam vienkārša: eholote noraida un uztver signālus, "redzēto" zemūdens ainu parādot uz ekrāna. Elektrisko impulsu no raidītāja pārveidotājs pārvērš skaņu vilnī, kas izplatās ūdens vidē. Kad skaņu vilnis savā ceļā sastop kādu šķērsli, daļa viļņa atstarojas atpakaļ uz pārveidotāju, kas darbojas arī kā uztvērējs. Saņemtais skaņu vilnis tiek pārveidots elektriskajā impulsā, ko redzam uz ekrāna. Informācija liecina, ka visbiežāk izmantojamā izstarošanas frekvence ir 192 KHz, bet izmanto arī 50 KHz frekvenci. Frekvences atrodas ultraskaņas diapazonā, tās nedzird ne cilvēks, ne zivis, tāpēc var neuztraukties, ka eholote izbiedēs zivis.
Par šo ierīci jāpateicas Karlam Loransam, kurš kopā ar ģimeni nodarbojās ar zemūdens pasaules izpēti. Sākotnēji zvejnieki un makšķernieki izmantoja primitīvas ierīces, kas bija izgatavotas no vakuuma elektronu lampām, darbojās no automobiļu akumulatoriem. Loransi nolēma radīt kompaktu, ar nelielām baterijām darbojošos eholoti, kas varētu ūdenī redzēt katru atsevišķu zivi.
Pagājuši daudzi pētījumu, mēģinājumu un eksperimentu piepildīti darba gadi līdz pazīstamā iekārta pilnībā izmainījusi makšķernieku ikdienu.
Makšķernieks Ģirts Verners eholoti lieto jau septiņus gadus un copi bez tās nespēj pat iedomāties: "Uz ezera bez tās nedodos. Galvenais ierīces uzdevums - rādīt reljefu. Visur ir dziļuma maiņas kantes, un zivis galvenokārt dzīvot tur. Iebraucot ezerā, jāzina dziļums, lai zinātu, kādu vizuli likt, kur mest, cik dziļi gremdēt, kādu izmantot, makšķerējot uz velci. Ja to nezini, rezultāta nebūs. Mūsu pašu Ungurā to ļoti vajag, jo tur ir sēres, kantes, līkumi, akmens krāvumi. Pateicoties eholotei, man rezultāti Ungurā ir labi, vienmēr tieku pie loma.
Var jau to izmantot arī zivju meklēšanai, jo visu parāda lieliski, kur guļ līdaciņa, kur ir asari, kur brekši, bet tam neizmantoju. Tikai dziļumam."
Tiesa, ir arī makšķernieki, kuri pieturas pie sentēvu metodes, cenšoties saviem spēkiem atrast zivi. Kā norāda pensionārs Uldis Sakniņš, kurš regulāri dodas makšķerēt, viņš braucot uz zināmiem ezeriem, un vietas, kur pulcējas zivis, tāpat zinot: "Man nav kur steigties, gan jau zivs piekodīsies. Manuprāt, ar eholoti zūd zivs ķeršanas prieks, tas būtu tāpat, kā sēņojot jau iepriekš zināt, kur kura sēne aug. Vairs nav atrašanas prieka. Bet, ja vīriem tā ērtāk, lai ņemas, katram savs."
Zinātāji norāda, ka rezultāts atkarīgs no pašas iekārtas, tāpēc lētās eholotes neesot vērts pirkt. Ieteicamākās esot tā ap 150 - 160 latiem.