Ungāru matemātiķis Pauls Erdešs ir slavens ne vien ar vairākiem nozīmīgiem teorēmu pierādījumiem un interesantām problēmām (lielākoties skaitļu teorijā), bet arī ar lielu produktivitāti un īpatnējo dzīvesveidu. Savas dzīves laikā viņš sastrādājies ar vairāk nekā 450 citiem matemātiķiem un publicējis ap 1500 matemātisku rakstu.
Matemātiķis Pauls Erdešs (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pauls Erdešs ir dzimis ebreju ģimenē Ungārijā 1913. gada 26. martā. Viņa abas māsas nomira īsi pirms viņa piedzimšanas, tādēļ vecāki pārspīlēti rūpējās par vienīgo dēlu. Stāsta pat, ka viņš līdz 21 gadu vecumam nemācējis sviestmaizi uzsmērēt.
Abi viņa vecāki bija matemātikas skolotāji, un viņš tika mācīts mājās ar guvernantes palīdzību. Būdams brīnumbērns, viņš pats atklāja negatīvos skaitļus jau trīs gadu vecumā. Erdešam doktora grāds tika piešķirts jau 20 gadu vecumā, kad viņš atklāja elegantu pierādījumu Čebiševa teorēmai, kas apgalvo, ka starp jebkuru skaitli n un tā reizinājumu ar 2 noteikti ir vismaz viens pirmskaitlis.
Viņš esot teicis: ja var izdomāt uzdevumu, kas joprojām ir neatrisināts un vairāk nekā 100 gadus vecs, tad tas, visticamāk, ir skaitļu teorijas uzdevums. Lielākoties viņš ir darbojies skaitļu teorijā, taču ne tikai. Kā viņa darbības lauki tiek minētas arī tādas matemātikas nozares kā kombinatorika, grafu teorija un citas.
Saņēmis matemātikas doktora grādu Budapeštas Universitātē, 1934. gadā Pauls Erdešs ieradās Mančestrā un jau 30. gadu beigās vairs nevarēja atgriezties Ungārijā, jo ebrejam tā būtu bijusi pašnāvība. Viņš ceļoja, kur varēja.
Erdešs ir saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus un ievērojamas naudas balvas, taču savu naudu ziedojis citiem matemātiķiem, izmaksājis studentiem, kas atrisinājuši viņa uzdotos uzdevumus, vai atdevis radiniekiem, pats paturot ļoti maz. Viss, kas viņam piederēja, esot satilpis vienā koferītī, kur tas bieži arī atradās ceļošanas dēļ. Viņš bieži palicis pie kolēģiem matemātiķiem, ar kuriem kopā strādājis.
1954. gadā viņam neļāva atgriezties ASV, nepaskaidrojot iemeslus. Runā, tas varētu būt tāpēc, ka uz robežsargu jautājumu: "Ko tu domā par Kārli Marksu?" - viņš atbildējis: "Es neesmu kompetents, bet neapšaubāmi viņš bija ievērojams cilvēks." Erdešam tiek piedēvēts naivums un tiešums.
Viena no interesantām viņa domām ir par lielisko pierādījumu Grāmatu. Viņš uzskatīja, ka matemātikas sakarības tiek atklātas, nevis izgudrotas. Viņš izteicās, ka visi elegantākie matemātikas uzdevumu atrisinājumi jau eksistē lielajā Grāmatā debesīs.
Pēc mātes nāves 1971. gadā viņš turpināja darboties vēl aktīvāk, patērējot lielus kafijas un kofeīna daudzumus. Viņam piedēvē izteikumu, ka "matemātiķis ir mašīna, kas kafiju pārstrādā teorēmās".
Pauls Erdešs esot vēlējies nomirt uzstājoties, kad pēc kāda skaista pierādījuma viņam pajautātu: "Un kā ir vispārīgajā gadījumā?" - uz ko viņš atbildētu: "To es atstāšu nākamajām paaudzēm risināt," un turpat arī nomirtu. Tomēr viņa vēlēšanās neizpildījās. Pauls Erdešs mira no sirdstriekas 1996. gada 20. septembrī, risinot kārtējo matemātikas uzdevumu.
Pauls Erdešs mīlēja skaitļus un sacīja, ka tie ir skaisti kā Bēthovena 9. simfonija un, ja to kāds nesaprot, tas nav izskaidrojams. Viņš ir bijis iedvesmojošs un daudzus gudrus cilvēkus rosinājis kļūt dižiem. Matemātiķi lepojas ar to, ka ir publicējuši kopdarbus ar Polu Erdešu un tā rezultātā radies Erdeša skaitlis. Pols Erdešs bija vienīgais cilvēks, kam Erdeša skaitlis bija 0.