Kopš kļuva zināms, ka Latvijā ienāks MTV un ka tiks radīts arī pašmāju mūzikas videoklipus demonstrējošs kabeļtelevīzijas kanāls MVH, jau ne reizi dzirdēts, ka nu tik būs – klipi jeb video reklāmas rullīši dziesmām sāks birt kā no pārpilnības raga.

Vai tā īsti būs un kad vispār Latvijā piedzima pirmie videoklipi, "Mēs" vaicāja šajā jomā par ekspertiem uzskatāmajiem Jānim Rušeniekam, kurš pārstāv režisoru pusi, un Guntaram Račam, kurš ir izdevēju puses pārstāvis.

Regulāra ražošana

Sāksim ar vēsturi. Latvijas Televīzijas piecdesmitgadei par godu DVD formātā izdotajā mūzikas video retrospekcijā redzams, ka pirmie šāda veida rullīši filmēti sešdesmito gadu sākumā. Par videoklipiem tos gluži nenosauksi – cilvēki stāv vai sēž, dzied un spēlē un labākajā gadījumā dara to interesanti iekārtotā vidē un izmantojot nedaudz aktiermeistarības. Taču tas vienalga drīzāk ir koncerta video, tikai lietojot fonogrammu.

Par pirmajiem jau krietni vairāk pārdomātajiem klipiem ar visu scenāriju un īstas spēlfilmas elementiem varam sākt runāt, tikai atminoties astoņdesmito gadu vidu. Toreiz Rietumu pasaulē pilnā sparā jau trešo gadu darbojās MTV un arī Latvijā parādījās pirmie līdzīgas ievirzes raidījumi – Varavīksne un Videoritmi. "Par neapzinātu videoklipu filmēšanas sākumu es gan vēlētos nosaukt jau nedaudz agrāk veidotās Latvijas Televīzijas Jaungada programmas, kuru režisore bija Svetlana Rudzīte," saka izbijušais LTV režisors Jānis Rušenieks, kurš atbildīgs par ļoti daudzu videoklipu rašanos astoņdesmito gadu Latvijā. Viņš vairs neņemas apgalvot, kurš ir pats pirmais latviešu video, turklāt uzsver, ka ne reizi bijuši tādi gadījumi – klips uzfilmēts, labi ja divas reizes parādīts Varavīksnē un... nodzēsts no lentes uz visiem laikiem! "Vieni no pirmajiem klipiem bija Līviem," viņš turpina. "Bija vēl tāds raidījums kā Aprīļa pilieni, un tur tika rādīti mazi Līvu klipiņi."

Taču visvairāk videoklipu vajadzēja tieši Varavīksnei, ko veidoja Jānis, un tur tad arī tika parādīti pirmie Jumpravas, Remix un arī Pērkona klipi. "Līdz ar 1985. gada sākumu klipus sākām ražot regulāri," viņš atminas. Toreiz videoklipu veidošana bija drīzāk pielīdzināma nepieciešamo sižetu radīšanai katram raidījumam, līdz ar to grafiks bija straujš. "Viens klips tika radīts četru piecu stundu laikā!" uzsver režisors. "Bija jau iepriekš izdomāts scenārijs, sameklētas filmēšanas vietas... Kādus trīs klipus esmu filmējis tagad jau restaurētajā Baltezera sūkņu stacijā."

Ar gribēšanu par maz

Tolaik pastāvēja zināma konkurence starp raidījumiem Varavīksne un Videoritmi, līdz ar to katrs piesaistīja savējos māksliniekus. Piemēram, Jāņa Lūsēna grupas (pēc pirmā Zodiaka) klipus veidoja tikai Videoritmi. Šā raidījuma režisore bija Laimdota Kalniņa.

Papildus TV raidījumu veidotājiem parādījās arī citi videoklipu filmētāji. Pārsvarā videomākslas studenti, kuriem bija jāveido studiju darbi. Viens no spilgtākajiem piemēriem šajā ziņā ir Vladis Goldbergs, kurš radīja vismaz tiem laikiem lielisku video ODIS dziesmai Radio, radio. Savu vārdu videoklipu jomā teica arī tagad jau kā šovmenis zināmais Andris Freidenfelds.

Līdz ar lielo pārmaiņu laiku tādas notika arī video jomā. Rušenieks un daudzi citi aizgāja no LTV, un videoklipi vairs tikpat kā netika uzņemti. Deviņdesmito gadu vidū sevi pieteica jauns režisors Igors Linga, un, kā izrādījās nedaudz vēlāk, tieši viņš bija arī viens no videoklipu sfēras atdzīvinātājiem Latvijā, iesaistoties LNT Mūzikas video projektā. Daudzi to dēvē par pašmāju klipu otro atnākšanu jeb vilni, taču Jānis Rušenieks nav tik optimistisks, sakot: "Klipiem tomēr ir vajadzīgs finansējums, un ne katrs cilvēks, kurš paņem rokās kameru, ir operators. Deviņdesmito gadu beigās Latvijā parādījās klipi ar 300, 500 latu budžetu, uzfilmēti ar VHS kameru. To nevar saukt par otro vilni, jo ar labu gribēšanu vien ir par maz."

Kā lielāko problēmu Jānis joprojām saskata to, ka pašmāju klipiem trūkst labu ideju. Jo tikai tām sekojot tas, cik veiksmīgi klips ir uzfilmēts un pēc tam arī samontēts, kas esot ne mazāk svarīgs ķēdītes posms. Un Latvijā trūkst speciālistu arī pēdējos divos posmos.

Runājot par finansējumu, Jānis uzsver – viņaprāt, ir ļoti liela kļūda tā, ka Latvijā par tautas kultūru tiek uzskatīta tikai lielā māksla, simfoniskā mūzika. "Es uzskatu, ka valstij vajadzētu piešķirt naudiņu arī popmūzikas klipu filmēšanai, jo tie arī fiksē laiku un vidi," viņš paskaidro.

Nevienam nevajag

Tam piekrīt arī Guntars Račs, kura pārstāvētā kompānija "Mikrofona ieraksti" ne tikai sadarbojusies ar Latvijas Televīziju video arhīva apzināšanas un labāko tā eksemplāru izdošanas ziņā, bet arī nolēmusi parādīt cilvēkiem jaunāko laiku arhīvu. Pavisam drīz – 4. maijā – iecerēts izdot jau šā gadsimta pašmāju klipu izlasi "The Best Of Latvia", kurā būs apkopots 31 interesants darinājums, neizpaliekot trim BrainStorm garadarbiem.

"Ja vēlies ko uzzināt par popmūzikas kultūru Latvijā, tad šī izlase sniegs absolūti perfektu pārskatu," droši saka Guntars. Otrais vilnis video jomā tomēr esot bijis, un nu jau būtu jārunā par trešo, ko varētu izraisīt tieši mūzikas TV kanālu parādīšanās. "Lai vai kā, LNT Mūzikas video vismaz radīja vietu, kur klipus varēja parādīt," Guntars paskaidro. "Citādi šajā ziņā bija ļoti bēdīga aina – kāda jēga klipam, ja to nav kur parādīt?"

Šobrīd pašmāju videoklipi regulāri redzami naktīs 1. muzikālajā kanālā (1. muzikaļnij kanal), kas atrodams kabeļtelevīzijas piedāvājumā, LTV7 raidījumā SeMS un LTV1 rādītajā Latvijas šlāgeraptaujā. Tas, protams, nav daudz, bet tā taču Latvijā patiesībā bijis visu laiku. Līdz ar to pie mums īsti nevar runāt par klipu kā par reklāmas rullīti mākslinieka albumam un kur nu vēl singlam. Tad kāda jēga vispār klipus taisīt? "Pie mums klips spēlē lomu paša mākslinieka apziņā – ja tev ir albums, tev vajag arī video," smej Račs. "Un tikai pēc naudas un darba ieguldījuma uzrodas jautājums – kāpēc to nekur nevar redzēt? Tāpēc, ka nevienam nevajag..."

Par trešo klipu vilni Guntars runā tikai nosacīti, jo patiesībā netic, ka tāds tiešām varētu notikt. Televīzija tomēr pieprasa savus, diezgan augstus kvalitātes kritērijus, un MTV varēs iekļūt tikai tādi pašmāju mākslinieki, kuri to patiesībā varējuši arī pirms šā kanāla ienākšanas Latvijā. Un arī MVH nepieņems zemas kvalitātes video, kas automātiski atsijā lielu daļu potenciālo mākslinieku, kuri, piemēram, var bez lielām problēmām iekļūt vienīgajā pašmāju mūzikas radiostacijā Latvijas radio 2...

Viss atkal nonāk pie finansēm, un Guntars atklāti pasaka – viņaprāt, labu video var uzņemt tad, ja tā budžets ir vismaz 5000 latu. "Un tad ir tie brīnumdari, kas iekļaujas summā no 200 līdz 1000 latiem, kuri, pateicoties labām idejām un datorprogrammu attīstībai, dažreiz spēj panākt negaidītu rezultātu," viņš atzīst. "Taču tāds video, kas atbilstu MTV prasībām un būtu filmēts uz kinolentes, izmaksā, sākot no 15 000 latu." Prāta vētra pagaidām tikusi līdz 30 000...

No jaunajiem pašmāju censoņiem režijas ziņā Račs izceļ "Vilks studiju", taču piebilst, ka arī no viņiem tomēr nav vēl sagaidījis līdz galam pabeigtu šedevru. Vēl viņš uzsver to, ka latviešiem videoklipos trūkst oriģinalitātes un asuma. Ar tiem netiek radīti nekādi skandāli, un rezultātā klips tāda seju atrādīšana vien sanāk. Atliek vien novēlēt pašmāju meistariem daudz spožu ideju un... vairāk asuma. Mūzikas kanāli tomēr tuvojas, un izdevēji DVD klipu izlases izdod.

***

Gada balvu laureāti

1995. gadā pirmoreiz un kopš

1998. gada regulāri Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvās atsevišķa kategorija piešķirta arī videoklipiem

1995 – Divi (Jauns mēness), režisori Ilgonis Linde un Ainars Mielavs

1998 – Lēna upe (Jumprava), režisors Igors Linga

1999 – Desmitais tramvajs (Labvēlīgais tips), režisori Andris Freidenfelds un Vladimirs Ļeščovs

2000 – Christian (The Hobos), režisore Beta Gore

2001 – Maybe (Prāta vētra), režisors Magnuss Rosmans

2002 – Tu saviļņoji mani (Ainars Mielavs), režisors Alvis Hermanis

2003 – Colder (Prāta vētra), režisors Manuēls Verners

2004 – Grace (The Movies), režisors Mārtiņš Grauds

2005 – Thunder Without Rain (Prāta vētra), režisori Kaspars Roga un Aivars Čivželis