Pasaules Dabas fonds (WWF), dabas aizsardzības organizācija, 23. februārī izlaida Papes ezera pļavās 23 savvaļas govis - taurus, kas ir izmirušā taura pēcteči. Februārī 21 taurs tika atlasīts Nīderlandē, divi dzīvnieki Vācijā un ar prāmi no Vācijas ieradās Latvijā.
Tauru pēcteči atgriezušies Papes pļavās!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms ierašanās tauri dzīvoja aizsargājamās dabas teritorijās, saglabājot un uzturot Rietumeiropas pļavas. Savvaļas lopu iegādi un transportēšanu finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) LIFE Nature programma sadarbībā ar Eiropas Lielo zālēdāju fondu (LHF). Sākotnēji tika plānots, ka tauri Latvijā ieradīsies pavasarī. Taču ES likumdošanas prasību dēļ bija jāizvēlas – vest taurus uz Latviju tagad jeb nokaut tos un atlikt projektu uz gadu. Pieņemts lēmums taurus ievest. Šobrīd tie iemitināsies jau esošajās savvaļas zirgu ganībās, kas ir nepietiekami liela teritorija 23 savvaļas govīm un 41 savvaļas zirgam. Lai šo situāciju iespējami ātri atrisinātu un tauru dzīves apstākļus Papes ezera pļavās pēc iespējas vairāk pietuvinātu dabiskajiem dzīves apstākļiem savvaļā, piena marka ”Rasa” uzņemas aizbildnību pār dzīvniekiem. Pāris mēnešu laikā Papes ezera dienvidu daļā tiks izveidots un labiekārtots aploks savvaļas govīm. Uz savām jaunajām ganībām tauri tiks pārdzīti jau pavasarī. Dzīvnieki būs apskatāmi tūristiem gidu pavadībā, lai vairāk uzzinātu par šo lielo zālēdāju nozīmi dabā. Tāpat kā savvaļas zirgi, šie dzīvnieki netiks piebaroti, tādējādi ļaujot tiem pašiem dzīvot savā vaļā, veidojot Papes ezera piekrastes ainavu bez cilvēka līdzdalības. Sadarbībā ar “Rasu” tiks izveidoti arī informācijas stendi un iespiesti informatīvie materiāli tūristiem par tauriem un dabisko ganīšanu. Jaunizveidotā tauru teritorija atrodas vistālāk Eiropas ziemeļos, jo līdz šim tuvākā valsts, kur tauri ir sastopami, ir Vācijā. Lai gan šie dzīvnieki ir pieraduši dzīvot savvaļā, tiem tomēr būs jāpielāgojas arī jaunajiem dabas apstākļiem Latvijā, kas atšķiras no to iepriekšējās mājvietas. Tauru ievešanas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu, videi draudzīgu lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apsaimniekošanu. Pasaules Dabas fonds (WWF) ir pārliecināts, ka jaunizveidotā dabas teritorija kalpos par piemēru arī citiem zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem pievērsties līdzīgu dabas teritoriju izveidei, kļūstot par videi draudzīgu alternatīvu lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā, tādējādi ļaujot veidoties dabiskai ainavai, kuras galvenie veidotāji būtu lielie zālēdāji. Pasaules Dabas fonds (WWF) un AS “Rīgas piena kombināts” aicina pavasarī visus apmeklēt tauru ganības pie Papes ezera, lai iepazītos ar šo dzīvnieku nozīmi dabā, jo vēsturiski šie dzīvnieki bija atklātas ainavas veidotāji, kas bija mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām. Papildu informācija 1627. gadā Polijā mira pēdējais īstais taurs - Eiropas liellopu sencis. 20.gs 30. gados vācu zinātnieki brāļi Heki sāka taura atjaunošanas darbu. Viņi atlasīja tās liellopu sugas, kurām bija tauru raksturīgās pazīmes, krustojot tos savā starpā. Tā radās tauru līdzinieki, kas pēc sava izskata un spējas izdzīvot savvaļā ir ļoti līdzīgi izmirušajam tauram. Vēsturiski tauri ir apdzīvojuši arī Latviju, par ko liecina gan arheoloģiskie atradumi (Embūte), vietu nosaukumi (Taurkalne, Taurupe, Taurene), kā arī latviešu tautas dziesmas. 1999.gadā Pasaules Dabas Fonds (WWF) ieveda pirmos 18 savvaļas zirgus pie Papes ezera Liepājas rajonā, tādējādi sākot lielo zālēdāju projektu. 2002.gadā savvaļas zirgu ganības kļuva par otro apmeklētāko dabas tūrisma apskates objektu Liepājas rajonā. Pasaules Dabas fonda (WWF) Papes ezera projekts bija pirmais Latvijā, kad tika sākta savvaļas lielo zālēdāju atgriešana Latvijas dabā, jo tie kā pļavu iemītnieki vairākus gadsimtus nav sastopami Latvijas ainavā. Mūsdienās šo dzīvnieku dzīves vide ir pārveidota par lauksaimniecības zemēm. Diemžēl cilvēka lauksaimnieciskā darbība nodrošina tikai ainavas atklātumu, bet ne dzīvās dabas daudzveidību tajā. Dabiskās pļavas Latvijā veido mazāk par 1% no teritorijas, un 40% no Latvijas apdraudētajiem augiem ir tieši pļavu sugas. Vēsturiski lielie zālēdāji bija šīs ainavas dabiskie veidotāji.