Kad nomira Kauliņupe (2)

Vēl pirms dažiem gadiem līkumainā upīte ar dabas krāšņumu, zivju un ūdens dzīvnieku bagātībām priecējusi vietējos un vilinājusi makšķerniekus gan no tuvienes, gan tālienes. Tagad augštecē virs mednieku kluba Pilskalni dambja applūdusi liela teritorija, izpostīta ainava un bojāta ekosistēma. Neļāva mazgāties "Uz to ūdeni pat paskatīties vairs nevar, kur nu vēl lietot," stāsta Valdis Gūtmanis. Pirms daudziem gadiem reti kurā mājā pie Kauliņupes bija aka, jo ūdeni smēla no upes un dzēra – tik tīrs tas bija. Nevienam neļāva mazgāties. Bet šīs nesaprotamās, nesaimnieciskās darbības dēļ sāka izmirt visa dzīvā radība – vispirms nēģi, tad grunduļi, foreles, vēži un pārējie. Es nezinu, kāpēc vajadzēja ielikt aizprostu. Ūdens caur to netek, bet mēģina izlauzties ar spēcīgiem grūdieniem. Manuprāt, dambis no upes jāizceļ un vide jāatjauno, ja vien tas vēl iespējams." Gribēja, kā labāk Kā skaidro Pilskalnu vadītājs Meinards Mētelis, pārmetumi medniekiem ir pilnīgi nevietā. Gluži otrādi – klubs apņēmies vietu sakārtot un radīt labvēlīgus apstākļus putnu ligzdošanai, kas savukārt paplašinātu medību laukus. Dambis uzcelts pēc projekta un saskaņots visās iestādēs, kā to prasa likums. Pirms tam Kauliņupes ekosistēmu jau bija izjaukuši vairāki bebru aizsprosti, kas ūdenstilpni pārvērta purvā. "Mēs tos džungļus iztīrījām, likumīgi uzcēlām dambi," saka M.Mētelis. "Uzpludināšana tur nebija paredzēta, taču nezināmi ļaundari sameta meniķī kokus tā, ka tas tika sabojāts un nosprūda. To mēs nebijām paredzējuši, mazliet ainava ir sabojāta, bet ne tik pārspīlēti. Jo Kauliņupē jau sen nekādas foreles vai citas augstvērtīgas zivis nedzīvoja. Un arī aizsprosti jau iepriekš bijuši. Mēs centāmies sakārtot vidi, lai populācijas atjaunotu. Šobrīd putniņiem izšķīlušies mazuļi, jebkāda darbība varētu tiem kaitēt. Vasaras otrajā pusē turpināsim ūdenstilpni tīrīt. Pēc iedzīvotāju ierosinājuma par Kauliņupi sākuši interesēties Liepājas reģionālās vides pārvaldes Kuldīgas daļas speciālisti, bet slēdziens vēl nav dots.